Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Integrācija pašu imigrantu rokās

Imigrantiem un viņu pēcnācējiem pašiem aktīvāk jāmēģina integrēties mītnes zemju sabiedrībā un nav jāgaida palīdzība no valsts. Ja viņi to nevēlas, lai dodas prom, - šāds noskaņojums valda daudzās Rietumeiropas valstīs, kur pēdējos pāris gados novērojami labējā radikālisma uzplūdi. Politisko populistu sakūdīti, daudzi vecā kontinenta pamatiedzīvotāji noticējuši, ka netiktu atlaisti no darba un nepiedzīvotu algas vai pabalsta samazinājumu, ja vien valstī nebūtu milzīgo imigrantu pūļu, un tāpēc kļuvuši vēsāki pret svešzemniekiem.

Vēršanās pret imigrantiem kļuvusi gandrīz par modes lietu, un to apliecina labējo radikāļu partiju panākumi parlamenta vēlēšanās visā Eiropā. Sabiedrības noskaņojumu veikli izmantojošie politiķi lej eļļu ugunī, provokatīvi rosinot izraidīt nestrādājošos iebraucējus.

Mudina pašus rīkoties

Nepatika pret iebraucējiem pamodusies pat izglītotos cilvēkos, kā bijušajā Vācijas Bankas padomes loceklī Tilo Saracinā, kurš šogad izdotajā grāmatā apgalvo, ka imigranti nogremdēs Vācijas ekonomiku. Viņa garadarbs sacēla vētru gan Vācijā, gan aiz tās robežām un maksāja autoram vietu sociāldemokrātu partijā, taču ienesa prāvu naudas žūksni, jo grāmata tika pārdota vairāk nekā miljons eksemplāru.

«Mūsu pētījumi neapstiprina viņa paziņojumus,» sarunā ar Dienu kategoriski pieņēmumu par iebraucēju postošo ietekmi uz valsts ekonomiku noraida Berlīnes Demogrāfijas un attīstības institūta zinātniskā līdzstrādniece Margrēta Kārša. Tomēr viņa piekrīt, ka politiskajā elitē aizvien lielāku atbalstu gūst viedoklis, ka pašiem iebraucējiem vairāk jāpiestrādā, lai iejustos Vācijā.

To apliecina arī jaunākās idejas par integrācijas pasākumu uzlabošanu. Novembrī notikušajā integrācijas samitā Vācijas valdība nāca klajā ar vairākām idejām, kā pastiprināt iebraucēju iesaistīšanu vācu sabiedrībā. Viens no priekšlikumiem ir visiem 15 gadu sasniegušajiem imigrantu bērniem, kuri skolu Vācijā apmeklējuši vismaz sešus gadus un labi runā vāciski, garantēt uzturēšanās atļauju pat tad, ja viņu vecāki atgriežas dzimtenē. Tādā veidā vācieši vēlas izskaust turku minoritātē iesakņojušos uzskatu, ka viņi šajā zemē ieradušies tikai uz zināmu laiku, lai gan patiesībā tur dzīvo jau desmitgadēm ilgi. Šādā veidā tikšot stiprināta jauniešu piederības sajūta Vācijai, uzskata iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. «Mēs vēlamies skaidri pateikt, ka laipni lūdzam tos, kuri labi integrējas, bet nepieņemsim tos, kuri to nedara. Īpaši tas attiecas uz pusaudžiem,» pavēstīja ministrs.

Jāiesaistās ikvienam

Brīvo demokrātu partija (FDP) nākusi klajā ar iniciatīvu integrācijā iesaistīt pilsoņus. Viņi ierosinājuši ieviest šefības programmu, kurā brīvprātīgie vācu jaunieši varētu kļūt par aizbildņiem turku, arābu un citu tautību pusaudžiem - palīdzētu risināt viņu problēmas, iekļauties vāciešu vidē. Partija ierosina jau nākamgad piesaistīt ap 70 tūkstošiem brīvprātīgo.

Priekšlikumu vidū ir arī ideja sākt integrēt imigrantu bērnus jau agrā vecumā, piemēram, nosakot obligātu iešanu bērnudārzā no triju gadu vecuma. Tas ļautu valstij iesaistīties jauno pilsoņu audzināšanā, mācīt valodu, kultūru un vācu vērtības. Daudzi politiķi sūkstās, ka stingrās musulmaņu tradīcijās audzinātie iebraucēju bērni izauguši nemaz nevēlas pieņemt pamatnācijas tikumus.

Kanclere Angela Merkele apsolījusi tuvākajos piecos septiņos gados nodrošināt integrācijas kursus katram iebraucējam.

Vācija jau divus gadus tikpat kā neuzņem imigrantus, tādējādi integrācijas process ir vieglāks - jāstrādā tikai ar tiem cilvēkiem, kuri jau dzīvo šajā valstī. Taču efektīva integrācijas plāna Vācijai nemaz nav.

Ceļš uz panākumiem

Lai lauztu iebraucēju bērnu aizspriedumus, ka viņi nevar būt pilnvērtīgi vācieši, varas iestādes sākušas reklāmas kampaņu, kurā pazīstami sportisti, mūziķi un politiķi, kuru priekšteči dzimuši ārpus Vācijas, lepojas ar to, ka runā vācu valodā. Attēlos viņi redzami ar izbāztu mēli, kas nokrāsota Vācijas karoga krāsās - melnsarkandzeltena. «Mūsu vēstījums ir pavisam skaidrs. Ja jūs runājat vācu valodā un runājat labi, jums ir atvērtas visas durvis,» televīzijai Deutsche Welle paskaidroja idejas autors Ferijs Paušs. Laikraksti šīs reklāmas publicē par brīvu.

Valodas jautājums svarīgs šķiet arī Bavārijas sociālo lietu ministrei Kristīnei Hāderthauerei, kura pavēstījusi, ka katram iebraucējam būtu jāuzliek par pienākumu gada laikā iemācīties sarunāties vāciski. Ja tas netiks izdarīts, šiem cilvēkiem nemaksāšot pabalstus, vēsta laikraksts Die Welt.

Līdzīgas debates risinās arī citur Eiropā. Vairākās valstīs tiek apspriesta ideja samazināt pabalstus tiem ieceļotājiem, kuri neapmeklē integrācijas un valodu kursus. Radikālākie politiķi pat ierosinājuši šādus «dīkdieņus» izraidīt no valsts. Viņu vidū ir arī Nīderlandes antiislāma Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss, kurš parlamenta debatēs ieteica padzīt visus iebraucējus, kuri nevēlas integrēties, vēsta aģentūra Reuters.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Vācijas plāni

Garantēt pastāvīgu uzturēšanās atļauju vismaz sešus gadus vācu skolā gājušajiem iebraucēju bērniem
Ikvienam iebraucējam gada laikā jāiemācās vācu valoda
Visiem bērniem obligāti jāiet bērnudārzā
Uzticēt šefību pār imigrantu pusaudžiem vācu brīvprātīgajiem
Tuvākajā nākotnē nodrošināt visiem integrācijas kursus
Ar reklāmas kampaņām popularizēt integrētos iebraucējus
Intensīvāk iesaistīt integrētos pilsoņus darbā valsts pārvaldē
Likt iebraucējiem parakstīt līgumu, ka viņi apņemas pieņemt jaunās mītnes zemes kultūru un tradīcijas

Imigrācija Eiropā

Vācija 7,3 milj. jeb 8,8% no visiem iedzīvotājiem (lielākās minoritātes: turki 25%, itāļi 8%, poļi 6%)
Spānija 5,3 milj. jeb 11,6% (rumāņi 14%, marokāņi 12%)
Lielbritānija 4 milj. jeb 6,6% (poļi 10%, īri 9%, indieši 8%)
Francija 3,7 milj. jeb 5,8% (portugāļi 14%, alžīrieši 13%, marokāņi 11%)
Itālija 3,4 milj jeb 5,8% (rumāņi 18%, albāņi 12%, marokāņi 11%)
Avots: Eurostat

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?