Tas izvirza jautājumu, cik ticami ir piesauktie statistikas dati, cik lielā mērā tie raksturo reālo situāciju un kādus secinājumus var izdarīt cilvēki, kas vēlas saprast, kas notiek ekonomikā, un grib prognozēt savu finanšu dzīvi, piemēram, ņemt kredītu vai ne, domāt par uzņēmējdarbības paplašināšanu vai to atlikt.
Mītiskais un reālais IKP
Galvenie statistikas rādītāji, kas raksturo ekonomikas veselību, ir jau daudz piesauktais IKP, inflācija, darba samaksas rādītāji, kā arī bezdarba un nodarbinātības līmenis. Ne mazāk būtiski sociālie rādītāji ir Džini indekss, kas raksturo, cik vienlīdzīgi ir sadalīti ienākumi sabiedrībā, kā arī nabadzības riska indekss, kas atklāj, cik liels iedzīvotāju īpatsvars dzīvo trūkumā.
Viens no visvairāk daudzinātajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ir IKP - visu valstī saražoto preču un pakalpojumu vērtība, un tā dinamika rāda, vai šī vērtība samazinās vai - tieši otrādi - palielinās. Ja valstī saražoto preču un pakalpojumu vērtība pieaug, tas ir nepārprotams signāls, ka valsts ekonomika kopumā attīstās.
Attiecībā uz cilvēku skepsi un norādēm, ka viņi personīgi nekādu izaugsmi nejūt, kāds asprātis to bija salīdzinājis ar globālo sasilšanu, bilstot, ka globālā sasilšana nenozīmē to, ka ikvienam iedzīvotājam dzīvoklī kļūst siltāk. Analoģija precīza, jo, kā norāda Dienas aptaujātie eksperti, IKP pieauguma pozitīvo ietekmi individuālā līmenī cilvēki izjūt ar laika nobīdi. «Vispirms ir apgrozījuma un peļņas pieaugums, tikai tad seko darba samaksas kāpums un jaunu darba vietu radīšana,» norāda Swedbank eksperte Lija Strašuna.
Jāuzsver, ka CSP datus par konkrētajā ceturksnī saražoto preču un pakalpojumu vērtību tikai apkopo, bet iegūti tie tiek no uzņēmumiem un nozaru asociācijām.
Tiesa gan, IKP daudz ko arī, tā sakot, noklusē. Piemēram, to, uz kā rēķina notiek IKP pieaugums, un to, vai prevalē imports vai eksports, vairāk attīstās ražošana vai darījumi ar nekustamo īpašumu. Jāatgādina, ka tā dēvētajos treknajos gados IKP pieaugums bija ļoti straujš, taču tas neliecināja par izaugsmes ilgtspēju. Līdz ar to L. Strašuna bilst, ka svarīgi ir CSP mājaslapā izpētīt, kāds ir katras nozares devums IKP, lai saprastu, uz ko reāli ir balstīta izaugsme.
«IKP mēs varam analizēt no trim skatu punktiem - no ienākumu skatu punkta, no izdevumu skatu punkta, kā arī no nozaru viedokļa,» stāsta eksperte.
Arī nozaru dati
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska uzsver, lai varētu izanalizēt ekonomiskos procesus, svarīgi saprast, kādas nozares ir tās būtiskākās IKP veidošanā. «IKP struktūra var daudz pastāstīt par ekonomikā notiekošo, par to, cik attīstība ir sabalansēta. Lai maza un atvērta tautsaimniecība augtu, nepieciešams eksports. Tas ir dzinējspēks, kas kā ienākumu ģenerators var izkustināt izaugsmes virzienā arī privāto patēriņu - mājsaimniecību izdevumus. Eksporta izaugsme atbilstoši atspoguļosies arī nozaru īpatsvarā IKP - lielāks tas būs rūpniecībai, transportam (tranzītam), bet mazāks - būvniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu, tirdzniecībai. Trekno gadu nelīdzsvarotību šajā struktūrā varēja ļoti labi redzēt - būvniecība un nekustamo īpašumu nozare kā tāda švamme uzsūca darbiniekus un finanšu resursus, paaugstinot izmaksas rūpniekiem un citu nozaru uzņēmumiem, kas sadārdzinājumu dēļ sāka zaudēt konkurētspēju ārējos tirgos,» norāda eksperte.
Līdztekus IKP vēl viens rādītājs, kas izsauc viļņošanos, ir kārtējā ceturkšņa dati par darba samaksas izmaiņām. Par pēdējiem pozitīvajiem datiem daudzi neticībā iepleta acis un bilda, ka viņu paziņu lokā nevienam alga gan nav pieaugusi. CSP speciāliste Lija Luste stāsta, ka izlases veidā katru ceturksni tiek apkopoti dati par darba samaksu no 70 000 uzņēmumu un iestāžu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Par 60 000 respondentu datus iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, bet 7,5 tūkstoši aizpilda CSP nosūtītās anketas. Tad kopējais darba samaksas fonds tiek izdalīts ar nodarbināto skaitu un iegūti dati par darba samaksas izmaiņām. Tās liecina gan par nodarbināto skaita izmaiņām, gan par minimālās algas izmaiņām. Protams, tas ir vidējais rādītājs. Ja iedzīvotāji vēlas iegūt konkrētākus datus par darba samaksas izmaiņām, tad CSP mājaslapā redzami katra ceturkšņa dati par darba samaksu gan nozaru, gan reģionālā griezumā.
Datus piegādā uzņēmēji
Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa iesaka cilvēkiem vislielāko vērību pievērst IKP, bet gada, nevis ceturkšņu griezumā, kā arī inflācijai un bezdarba rādītājiem. «IKP efekti parādās ar gada nobīdi, jo tas, ko nopelnām šogad, augļus dos tikai nākamgad,» stāsta B. Šavriņa un arī iesaka pievērst uzmanību nozaru devumam, lai saprastu tautsaimniecības struktūru: «Ja IKP dominē ražošana - tas ir labi, ja tie ir eksportējošie uzņēmumi - tad tas ir ļoti labi.»
Uzņēmējs un pašnodarbinātais Ojārs Balcers stāsta, ka statistikas datiem uzticas un rūpīgi seko līdzi IKP izmaiņām, jo tas palīdz pieņemt lēmumus biznesā, piemēram, par investīciju veikšanu vai neveikšanu. O. Balcers atzīst, ka vēlētos redzēt vairāk datu tieši reģionālā griezumā.
Statistikas datiem uzmanību pievērš arī pārtikas produktu ražošanas uzņēmuma Kronis direktors Aivars Svarenieks, kurš gan atzīst, ka makroekonomiskās izmaiņas vairāk ietekmē lielos uzņēmumus. Par datu ticamību A. Svarenieks nešaubās, jo «mēs, uzņēmēji, jau paši šos datus CSP piegādājam. Tieši tādēļ es nedomāju, ka mūsu statistika būtu papildināma vēl ar kādiem jauniem datiem, jo tas būs papildu slogs mūsu grāmatvežiem». Uzņēmējs arī atzīst, ka mazam uzņēmumam svarīgāka par kopējo ekonomisko klimatu valstī ir situācija tajā reģionālajā tirgū (novadā, pilsētā vai pagastā), kur uzņēmums darbojas.