Vai visas tautas nodēvēšana par urlām ir apvainojums vai nav? No likuma burta un lingvistikas viedokļa daudzi apvainojumi internetā nav kvalificējami par pārkāpumiem, jo satur latviešu literārajā valodā neeksistējošus jaunvārdus, krievu vai angļu cietumnieku leksikona latviskojumus vai vienkārši pretīgu žulti.
Vieglāk ir ar latviskajām atbildēm oponentiem, ja tie nodēvēti par mē*gļiem, ma*kām vai smerdeļiem. Ja kādu piedraudēts piekaut vai nosist, tomēr var iestāties atbildība. Novēlēt nāvi kādam, kas guļ komā, ir vienkārši neētiski. Aicinājumi apšaut latviešus vai krievus ir «pateicīgāki», jo draud Krimināllikuma 78. pants par nacionālā, etniskā vai rasu naida kurināšanu. Ir bijis gadījums, ka piespiests nosacīts sods par dziesmu ievietošanu ar nievājošu attieksmi pret latviešiem. Savukārt kādai jaunietei Rīgas apgabala prokuratūra ir piemērojusi 480 latu sodu par naidīgiem komentāriem pret slāviem. Iespējams, ir vēl kādi gadījumi, kad sodīti ir kūdītāji un rupekļi, bet to ir maz. Rupjību lavīna, kas katru dienu gāžas no komentāriem faktiski visos interneta portālos, ir milzīga.
Šokējoši, ka rupjības un naida kurināšana bieži nāk no valsts un pašvaldību iestāžu IP adresēm. Laikraksts Diena un diena.lv ir radījusi precedentu, jo neviens interneta portāls publiski nav atklājis to iestāžu nosaukumus, kurās aiz IP adreses slēpjas rupju un cieņu aizskarošu komentāru rakstītāji. To arī turpināsim darīt.