Intriģējošākās konkursa filmas

Kopš sievas nāves autokatastrofā ārsts Roberts Ledgards cieš no vainas apziņas, ko cenšas remdēt, eksperimentējot ar cilvēka ādas ekvivalenta radīšanu. Viens no savdabīgākajiem Eiropas režisoriem Pedro Almodovars vairākkārt ir bijis Kannu festivāla līderu vidū (ar filmām Atgriešanās, Runā ar viņu, Viss par manu māti u.c.), taču ne reizes nav ieguvis Zelta palmas zaru.

Dāņu provokators Larss fon Trīrs tradicionāli izmanto Kannu festivālu kā placdarmu «mazai revolūcijai». Pirms diviem gadiem viņa Antikrists izraisīja gan ģīboņus, gan sašutumu, gan atnesa labākās aktrises balvu Šarlotei Gensbūrai. Vēl senāk Trīram izdevās šokēt ar šedevru Dejotāja tumsā, 90. gados tieši šis festivāls bija pirmais, kas novērtēja dāņu kino novatorismu un Trīra īpašos nopelnus (filmas Šķeļot viļņus, Idioti u.c.)