Šlesera lolojums
Padome, kurā darbojās vairāku domes komiteju vadītāji un domes departamentu direktori vai citi pārstāvji, tika radīta pēc toreizējā vicemēra Aināra Šlesera iniciatīvas, un tajā uzņēmēji nāca iepazīstināt ar idejām, kuru īstenošanai vajadzēja pašvaldības atbalstu. Ja var ticēt informācijai Rīgas domes mājaslapā, no 2009. gada septembra līdz 2011. gada martam notikušas desmit sēdes, sākumā regulāri, tad aizvien retāk. Pirmajā sēdē apspriests Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projekts, stāvparku (park & ride) realizācija, pazemes un daudzstāvu autostāvvietu ierīkošana Rīgas vēsturiskajā centrā, trošu tramvaja projekts no centra uz Krasta ielas Lido. Apspriesta arī regate The Tall Ships Race 2013, kas notika nupat pagājušajā nedēļā. Tas faktiski ir viens no nedaudzajiem projektiem, kas ir nonācis līdz īstenošanai, - un, visticamāk, ne jau pateicoties izskatīšanai šajā padomē. Bez realizācijas palikušas idejas par panorāmas rata izveidi pilsētā, par pontonu būvēm Daugavā starp Vanšu un Akmens tiltu, nav uzbūvēta arī Kirova Lipmana aktīvi lobētā a/s Grindeks ēka 24 stāvu augstumā starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Rīga ir atteikusies arī no idejas par vērienīgu izstāžu centru pie lidostas, un nav arī tapusi Dinamo Rīga ledushalle. Viens no diviem bijušajiem opozīcijas deputātiem, kas iepriekšējā sasaukumā darbojās padomē, - Māris Puriņš (Vienotība) - uzskata, ka ir viens labs darbs, ko gan dome varēja īstenot arī bez padomes, - ņemts vērā uzņēmēju lūgums mainīt preču piegādes laiku un ilgumu Vecrīgā, kas tika izdarīts. «Tie uzņēmēji, kas nāca ar savām idejām, bija atlasīti, tur nevarēja tikt jebkurš. Es to uztvēru kā PR projektu, lai parādītu, ka dome rūpējas par uzņēmējiem,» uzskata bijušais deputāts. Viņaprāt, politiska padome nav vajadzīga, bet varētu būt neliela struktūrvienība, kas palīdz jauniem investoriem ienākt Rīgā. A. Ameriks atzīst, ka viņa vadībā padome ir pārtraukusi darbību, jo tai nav bijis lemšanas tiesību, kas tāpat palikušas domes komitejām.
Piedzīvoja vilšanos
Firmas Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons aktīvi virzīja savus projektus Investīciju padomē (tie netika īstenoti) un vēlāk atbalstīja Aināru Šleseru un viņa domubiedrus, veidojot politisko apvienību Par labu Latviju!. Tagad viņš saka, ka tūlīt pēc ideju publiskošanas bijusi negatīva preses attieksme un kāda politiķe, kuras vārdu uzņēmējs nemin, esot izteikusies, ka Ķirsons un Šlesers ir mafija. «Pie mums par katru, kas grib darīt, uzskata, ka viņš tikai grib atrast jaunu peļņas avotu. Nolēmu to neturpināt, bet darīt darbu, ko protu, - kotletes cept,» izteicās uzņēmējs. Vaicāts, kas notika ar idejām par Lido attīstību Centrāltirgus teritorijā, viņš izteicās, ka veidošot savu tirgu Krasta ielā, kur «nebūs ne mafijas, ne politikas klāt, lai būtu tauta, kas ražo, un tauta, kas pērk».
Kritiskus vārdus par pašreizējās domes sadarbības trūkumu ar uzņēmējiem saka Rīgas Uzņēmēju biedrības prezidente Edīte Alksne. Viņa atgādina, ka ir parakstīts, bet netiek īstenots trīspusējs līgums starp Rīgas domi, arodbiedrībām un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Uzņēmēji vēlas, lai viņu viedokli ņemtu vērā, sagatavojot pilsētas attīstības plāna jauno versiju. «Daudzās reģionu pilsētās uzņēmēji sanāk un runā ar pašvaldību. Mēs viennozīmīgi atbalstām tādu padomi, kurā būtu uzņēmēji, nevis ierēdņi sēdēs un lems.»
Tomēr sarunā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu noskaidrojas, ka jaunajā variantā padome nodarbosies ar ārvalstu investīciju piesaistīšanu un tajā atbildīgie darbinieki risinās konkrētus jautājumus. Jautāts, vai, līdzīgi kā iepriekšējā padomē, jaunajā aicinās opozīcijas deputātus, N. Ušakovs atbildēja, ka tas būšot «ļoti profesionāls veidojums» un diez vai vispār tajā būs deputāti. Tomēr padomi vadīs viņš pats. N. Ušakovs septembra vidū sola sarīkot lielu pasākumu investoriem Ziemeļblāzmas pilī. Ideju par uzņēmēju konsultatīvo padomi viņš noraida kā nereālu - tad nāktos sasaukt 1500 cilvēku Kongresu namā. Pie aktīvākas sadarbības ar uzņēmējiem mērs sola atgriezties rudenī.