Jāpiebilst, ka policijas pārstāvji tiesas sēdē, kurā izskatīja leģionāru pretinieku pieteikumu, izteicās, ka labāk būtu bijis, ja RD atļautu visus pieteiktos pasākumus, jo tad būtu zināms, kur un kad tie notiks un būtu vieglāk nodrošināt kārtību. Vairākas organizācijas jau paziņojušas, ka, neskatoties uz jebkādiem aizliegumiem, pasākumus šajā dienā rīkos.
Otrdien Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atcēla RD aizliegumu biedrībai Daugavas vanagi Latvijā rīkot 16. marta pasākumu, kā arī lika RD atmaksāt organizācijai 20 latu valsts nodevu par pasākuma pieteikšanu. Tiesa gan noraidīja Daugavas vanagu pārējās prasības - RD publicēt rakstveida atvainošanos lielākajos rīta laikrakstos, kā arī izmaksāt morālā un personiskā kaitējuma kompensācijas 10 000 latu kopapjomā.
Šogad oficiālus pieteikumus rīkot pasākumus 16. martā bija iesnieguši ne tikai tradicionālie šīs dienas atzīmētāji no leģionāru puses un viņu nedraugi «antifašisti», bet arī kāda jauna organizācija Simtgadnieku kustība, kura gribēja Latvijas iedzīvotājiem mācīt, kā nodzīvot līdz 100 gadu vecumam. Pasākumu bija pieteicis arī kāds Pjotrs Gruca, bet ne viņš, ne Simtgadnieku kustība RD aizliegumu nepārsūdzēja.
Tomēr ne visi šīs dienas atzīmētāji prasa varas iestāžu atļauju. Kāda organizācija, kas sevi dēvē par Latvijas sociālo bloku, paziņojusi, ka neatbalsta ne leģionārus, ne «krievu nacionālšovinistus, kuri [..] piesavinājušies tiesības saukties par antifašistiem», tādēļ rīkos pati savu piemiņas pasākumu Salaspils memoriālā. Šī organizācija atļauju rīkot pasākumu nevienam prasījusi nav, kas gan šķiet loģiski, ņemot vērā, ka tas tiek rīkots kopā ar anarhistiem. Varas iestāžu atļauju nav prasījusi arī daļa nacionālistiski noskaņoto 16. marta atzīmētāju. Piemēram, biedrība Nacionālais spēks paziņojusi, ka dosies gājienā, neraugoties uz Rīgas domes aizliegumu.
Kā katru gadu, varas iestādes pievērsīs īpašu uzmanību 16. marta pasākumiem. Policija zīmīgajā datumā strādās pastiprinātā režīmā, bet, vai tas nozīmēs, ka šodien, tāpat kā citus gadus, Rīgas centrā tiks izvietotas barjeras un veidotas iespaidīgas policistu dzīvās ķēdes, netiek izpausts. Pastiprināta ir arī robežkontrole, lai Latvijā neiekļūtu nevēlamas personas. Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) paudusi, ka, par spīti daudzajiem pieteiktajiem pasākumiem, šoreiz drošības riski neesot lielāki kā citus gadus. Viņa gan aicinājusi cilvēkus bez vajadzības neapmeklēt Brīvības pieminekli.