Zīmīgi, ka par Rīgas namu pārvaldnieka līgumos iekļautajiem starpniecības procentiem sūdzas ne tikai dzīvokļu īpašnieki, kuri uzskata, ka starpnieks ir ieinteresēts iespējami augstākas summas noteikšanā, no kuras norēķina procentus. Vairākas vēstules Dienai pienākušas tieši no zemes īpašniekiem. «Gribu vērst uzmanību uz Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) nelikumīgo rīcību, iedzīvojoties gan uz dzīvokļu, gan zemes īpašnieku rēķina. RNP iekasē zemes nomas maksu, to iekļaujot apsaimniekošanas izdevumu kvītīs, tātad neveicot nekādas papildu manipulācijas, tomēr pēc naudas iekasēšanas novelk 10-20% no zemes nomas maksas - it kā par procesa administrēšanu. Zemes īpašnieks saņem atlikušo summu, no kuras RNP savu kompensāciju jau ir novilcis. Kopumā tā ir simtiem tūkstošu liela summa, un ir pamatots jautājums, kur tā paliek?» raksta zemes īpašniece Rasma Joste. Viņa vērsusies Tieslietu ministrijā un saņēmusi atbildi, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām līguma par zemes nomu slēgšana ar zemes īpašniekiem un tā izpilde ir viena no RNP obligāti veicamajām darbībām un par to maksas ieturēšana no zemes īpašnieka nav likumīga.
Cita zemes īpašniece Daiga Meiersone Dienai raksta: «Kopš ir apvienojušās 15 namu pārvaldes, ir sākusies atklāta ņirgāšanās par zemes iznomātājiem. No likumā paredzētajiem nomas procentiem labi ja kāds saņem pusi. Vēl no tās 15-20% ietur par starpniecību. Bet iedzīvotājiem rēķinos parādās 10 reižu lielākas summas. Vai ir kāds, kas var izsekot šo posmu, kur «pārvaldnieki» piestāda rēķinus? [..] Uzturu kontaktus ar vairākiem zemes īpašniekiem, kā arī redzu rēķinus, kas iedzīvotājiem tiek piestādīti. Te būtu ko pārbaudīt!»
RNP sniegtajā atbildē noraidīti apgalvojumi, ka par starpniecību tiktu ieturēts vairāk par 10%. «Ņemot vērā, ka zemes nomas līgumu slēgšanai tiek tērēts salīdzinoši apjomīgs cilvēku un finansiālais resurss (dokumentu saņemšanai un pārbaudīšanai, telpas, biroja tehnika u. c.), bija nepieciešams nodrošināt finansējumu šīs nodaļas darba nodrošināšanai, kurš nav saistīts ar to ēku finanšu līdzekļiem, kurām nav nepieciešami zemes nomas līgumi. Maksimālā iespējamā summa ir 10%, tomēr vidēji šis procents ir daudz zemāks,» norāda RNP pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš arī uzsver, ka RNP pārstāv savus klientus - dzīvokļu īpašniekus - un ir ieinteresēts maksimāli zemā procentu likmē par zemes nomu. Pēdējā gada laikā vidējā zemes nomas procentu likme samazinājusies no 5 uz 4%. Kā zināms, līdz šim likums noteic, ka nevienošanās gadījumā dzīvokļu īpašnieki maksā nomu zemes īpašniekiem 6% no kadastrālās vērtības. Nomas maksu regulāri maksā ap 85% dzīvokļu īpašnieku, bet, kā atzinuši zemju īpašnieki, RNP viņiem samaksā laikus un pilnu summu. Tas esot iespējams, pateicoties RNP kopējai naudas plūsmai, skaidro K. Leiškalns.
Pirms neilga laika tā dēvētais procentu jautājums izskanēja arī visai radikāli noskaņotās Lindermana partijas Par dzimto valodu! kongresā, kurā tika ierosināts, lai zemju īpašnieki slēdz tiešos līgumus ar katru no dzīvokļu īpašniekiem, neiesaistot šajās attiecībās apsaimniekotājus. Tādējādi iespējams, ka zemes nomas maksas jautājums varētu tikt izmantots arī citu partiju politiskajā cīņā. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) atzina, ka deputāti nav sprieduši par šo problēmu, taču divu nedēļu laikā apkopos visus jautājumus, ko uzdot RNP, un apspriedīs uzņēmuma darbību komitejas sēdē. Iepriekš RNP jau atskaitījās deputātiem par darbu ar parādniekiem un norādīja, ka pērn tiesā tika celtas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu, bet uz 1. janvāri RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietu ar parādniekiem.