Bieži sastopami tādi šķēršļi, ka «objekts nav nodots ekspluatācijā, īpašnieks ir šķiršanās procesā, bet nav sastādīts pirmslaulību līgums un otra puse nesniedz piekrišanu pārdot īpašumu, ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj,» norāda Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
Pieņemot lēmumu pārdot nekustamo īpašumu, saimnieks bieži jau iedomājies, cik daudz naudas grib par savu īpašumu saņemt. Par nekustamā īpašuma tirgus katalizatoru parasti tiek izmantots sludinājumu portāls. Reizēm gadās, īpašnieks tajā ierauga, ka viņa īpašumam līdzīgs objekts tiek pārdots par cenu, kāda viņam pat sapņos nerādītos.
«Šāda veida portālos 30% sludinājumu ir blefs, kur neviens ne par ko neatbild. Jo informāciju var ievietot jebkurš cilvēks, piemēram, uz miljoniem cerošais, neprofesionāls mākleris vai arī jebkāds uzņēmums. Nekustamā īpašuma cena vienmēr tiek noteikta atbilstoši tirgus situācijai pēc noslēgtajiem darījumiem, nevis portālā piedāvātajām cenām. Prakse liecina, ka ievietoto piedāvājumu cena parasti ir 25-30% augstāka par reālo pārdošanas cenu,» piebilst uzņēmuma Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļēvičs. LETA