Galvenā pozitīvā ziņa ir tā, ka mums ir par vienu simtu pirmklasnieku vairāk. Tas ir patīkami. Ja runājam par infrastruktūru. Remontdarbi ir notikuši 79 mācību iestādēs. Astoņās tie joprojām kavēšanās dēļ notiek. Kavēšanās šādos gadījumos parasti ir divas trīs nedēļas, bet nevienā no tiem remontdarbu kavēšanās netraucēja sākt mācību procesu. Diemžēl būvniecības jomā mums ir milzīgs kadru deficīts. Trūkst cilvēku. Nav kas strādā. Un tie, kas līdz pēdējam brīdim strādāja, brauc prom. Jaunais virziens, kas mūsu celtniekiem tagad ir ļoti populārs, ir darbs Vācijā. Varu pateikt, ka nākamgad situācija ar darbaspēka atrašanu celtniecībā būs grūtāka. Jo nāks iekšdarbi Nacionālajai bibliotēkai, kas prasīs lielu darbaspēka piesaisti. Nebūs viegli.
Vai darba samaksa būvniecībā ir tik nekonkurējoša?
Gan, gan. Vienkārši aizbrauca krīzes gados - un tagad vairs neplāno atgriezties. Spēcīgi, labi sagatavoti būvnieki un strādnieki ir jau prom. Tiem, kuri ir palikuši, bieži vien nav iemaņu. Un, ja viņiem nav iemaņu, viņi nevar nodrošināt attiecīgu kvalitāti un nesaņem attiecīgu atalgojumu. Bet strādā tie, kas ir, un viņiem maksā. Taču vienalga viņi nesaņem tik daudz, cik saņemtu Vācijā. Veidojas apburtais loks. Ja mēs maksātu tikpat, cik Vācijā, mēs to nevarētu pavilkt. Un tā ir milzīga problēma. Katru vasaru varam vērot, kā šī nodarbinātības problēma būvniecības jomā arvien palielinās.
Pagājušajā nedēļā ar izbrīnu tika konstatēts, ka ir pieaudzis ne tikai SC reitings, bet arī jūsu reitings pilsoņu un latviešu vidū. Ar ko jūs pats to skaidrojat?
Ko tur skaidrot. Mazāk nekā gads ir palicis līdz vēlēšanām, un tad arī būs skaidrs - ir atbalsts vai nav. Ja ir - tad cik lielā mērā. Mēs plānojam, ka dabūsim 51% Rīgā. Ja saņemsim 51%, tas nozīmē, ka strādājam labi un atbalsts ir, ja nesaņemsim, tas nozīmē, ka nestrādājam pietiekami labi.
Šo 51% jūs plānojat saņemt kopā ar Andra Amerika partiju?
Mums ir stipra pārliecība šobrīd, ka iesim kopā - viens saraksts divas partijas, proti, politiskā apvienība Saskaņas centrs un partija Gods kalpot Rīgai.
Bieži izskan viedoklis, ka savu popularitāti jūs iegūstat, tērējot nodokļu maksātāju naudu - nodrošinot bezmaksas braukšanu skolēniem, pensionāriem, līdz ar to faktiski tērējat Rīgas pilsētas budžetu savas popularitātes celšanai.
Jebkurš politiķis vēlēšanās saņem mandātu rīkoties ar vēlētāju naudu. Tas ir viņa primārais uzdevums. Visu, ko viņš dara, viņš dara par nodokļu maksātāju naudu. Taču, vai viņš pēc tam atkārtoti saņem vēlētāju atbalstu vai nesaņem, ir atkarīgs no tā, vai nodokļu maksātāji uzskata, ka viņu nauda ir tērēta pareizi. Tas ir jautājums par prioritātēm. Mana stipra pārliecība ir, ka sociālais atbalsts Rīgā - tas ir svarīgi. Un jau ceturto gadu Rīgā šī ir prioritāte numur viens. Brīvbiļetes pensionāriem bija skaidrs atbalsts šajā brīdī trūcīgākajai cilvēku grupai. Atbalsts skolēniem caur brīvbiļetēm ir atbalsts demogrāfijas pro-grammām.
Bet uz kā rēķina šis atbalsts notiek?
Ļoti vienkārši. Mēs varējām sākt būvēt Dienvidu tilta trešo kārtu jau 2009. gadā. Arī mūsu opozicionāri Rīgas domē nemitīgi veicināja, ka to vajag darīt, jo tas ir svarīgs objekts. Mēs sagaidījām to brīdi, kad no Valsts kases varējām tam saņem kredītu ar zemām likmēm, nevis tērējot to pa taisno no budžeta, un attiecīgi mums palika brīvie līdzekļi, kurus varam izmantot sociālajiem jautājumiem. Var būvēt bibliotēku un nepaaugstināt pabalstus. Var nebūvēt. Var būvēt vēlāk. Tas vienkārši ir atkarīgs no tā, ko tu liec kā primāro, ko darīt būtu vispareizāk.
Rīgas domei pārmet zināmu huligānismu budžeta jautājumos - liels deficīts, liels parāds, neatbilst valsts kopējai politikai, kas ir taupības un sabalansēta budžeta politika. Kā to varat komentēt?
(Smejas) Es varu jums vienkārši vienu ciparu minēt. 2011. gads Rīgā ir pabeigts ar deficītu 300 tūkstoši latu. Runājot par Rīgas pilsētas budžetu, kura ieņēmumi 450 miljoni latu, deficīts praktiski ir nulle. Tas nozīmē, ka Rīgas pilsēta prot savilkt kopā galus ļoti sabalansēti. Vienkārši mūsu budžets tiek plānots tā, ka mēs nekad neplānojam ieņēmumos simts procentus. Ļoti vienkāršoti. Tas ir tā, ja tu zini, ka tu visdrīzāk nopelnīsi 100 miljonus, tu budžetā liec tikai, teiksim, 92 miljonus. Viss, kas ir virs šiem 92 miljoniem, tad ir kā pārpalikums gada beigās, kas mums palīdz sabalansēt budžetu. Provizoriski plānojam, ka slavenā Rīgas domes budžeta rezerve būs apmēram tāda pati kā 2009. gadā. Tomēr valdība pašvaldībām ir noņēmusi ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Un kā tas tiks kompensēts - nav zināms. Daudz kas ir atkarīgs no kopējās pašvaldību sarunas ar valdību.