Citi savukārt uzteica I. Mūrnieci par drosmi. Ja vienus gandarīja spīkeres uzsvērtā nacionālo interešu aizstāvība, citiem šķita, ka Saeimas priekšsēdei jārunā nevis Nacionālās apvienības _Visu Latvijai!-_TB/LNNK (NA), bet Saeimas vārdā.
Kopš 1990. gada 4. maija, kad Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, pagājuši 25 gadi. Tas ir ilgāks laiks, nekā brīvvalstī bija lemts dzīvot pēc Latvijas Republikas proklamēšanas. Īpašo jubileju svinēja visā Latvijā un plaši - arī Rīgā. Uz Saeimas sēdi bija aicināti bijušie Augstākās Padomes deputāti, visi Valsts prezidenti, kādreizējie Saeimas spīkeri un premjeri, diplomāti. Viesos ieradās ne tikai kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no Islandes, kas pirmā atzina Latvijas neatkarību pēc tās pilnīgas atjaunošanas.
Saeimas priekšsēde, runājot par pāreju uz tirgus ekonomiku, sacīja, ka, «izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos, kas vispirms domāja par savas labklājības nodrošināšanu». Svētku runai neraksturīgi tika pieminēti arī oligarhi, kuri, «lai arī ne pilnīgi ir izstumti no valsts politiskās pārvaldes, tomēr ekonomikā tie turpina apdraudēt valsts stratēģiskās intereses, slēdzot Latvijas drošībai bīstamus darījumus». I. Mūrniece lielu uzmanību runā veltīja nacionālajiem jautājumiem.
«Skaudri, drosmīgi un patiesi,» tā par Saeimas priekšsēdētājas piedāvāto raksturojumu pārejai uz tirgus ekonomiku Dienai sacīja Lolita Čigāne (Vienotība). «Runa bija drūma un skumja, bet šodien ir svētki,» teica Valērijs Agešins (Saskaņa). Viņš tajā saklausījis arī NA vēlēšanu programmas tēzes, taču uzskata, ka Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv vienu partiju, bet visus deputātus. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kurš amatu ieņēma laikā, kad bija viens no TB/LNNK līderiem, Dienai sacīja līdzīgi: «Tā nav 25. gadadienas jubilejas runa. Saeimas spīkers reprezentē valsti, un viņam ir jārunā kā valstsvīram jeb valstssievai.» Ļoti tuvos uzskatos bija arī Ingmārs Līdaka (ZZS), bet viņš pieļāva, ka Saeimas priekšsēdei atšķirībā no Valsts prezidenta nav jābūt visas tautas pārstāvim un tik neitrālam. Bijušie AP deputāti nebija tik kritiski un atzina, ka viņiem ir svētku sajūta, ko radīja gan koncerts ar Valsts akadēmiskā kora Latvija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un izcilu mākslinieku piedalīšanos, gan pašu tikšanās atkal.