Brieži un tabletes
Bioloģijas zinātņu doktors G. Belēvičs ir LZP biedrs jau 12 gadu, tomēr nevienās vēlēšanās līdz šim kandidējis nav un vairāk bijis pazīstams kā latviešu mākslas kolekcionārs un veiksmīgs uzņēmējs, kuram savulaik piederējušas vairāk nekā 40 aptieku. Aiziešanu no farmācijas biznesa viņš gan skaidro kā politisko spēlīšu rezultātu, jo likuma grozījumi, kas savulaik paredzēja, ka aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitiem un katram pa vienai, esot pieņemti «pret viņu». Tāpēc 2004. gadā viņš savas aptiekas pārdevis, saglabājot tikai vienu, ko nodevis īpašumā dēlam.
Latvijas Ķīmijas un un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, lūgts raksturot topošo politiķi, Dienai norādīja - G. Belēvičs esot ļoti «liela personība», kuram vienmēr ir pašam savs no citiem neatkarīgs viedoklis, ļoti inteliģents, tomēr, aizstāvot savu viedokli, mēdz būt arī ļoti neiecietīgs. V. Skrīvelis minēja, ka G. Belēviča uzdrīkstēšanās, pārejot no farmācijas biznesa uz lauksaimniecību, ir apbrīnojama, tomēr atzina, ka citādi - kā vien ļoti stingrā nostājā pret ģenētiski modificētu pārtiku - viņš G. Belēviča zaļo pārliecību neesot izjutis. «Būsim godīgi, nauda biznesā plūst uz to pusi, kur nes atdevi, vai tā būtu ekoloģija vai inovācijas. Belēvičs ir ļoti izteikts biznesmenis,» teica V. Skrīvelis.
G. Belēviča izveidotā bioloģiskā saimniecība Zemitāni vislabāk pazīstama kā mājvieta lielākajam cilts staltbriežu ganāmpulkam Latvijā, taču, kā uzsver tās izveidotājs, uzņēmums nodarbojas arī ar lauku tūrismu un iecerēta arī piena lopkopība ar uzsvaru uz ekoloģiskās pārtikas ražošanu.
Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Paeglītis norāda - G. Belēvičs pēc pārliecības esot «ļoti pareizs»: «Nebūs nekādu līkloču gājienu, uzmešanas, korupcijas.» Viņa erudīcija un pašpārliecinātība gan reizēm novedot pie tā, ka G. Belēvičs nav gatavs ieklausīties līdzcilvēku padomos.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis Dienai tikai norādīja, ka G. Belēvičs vairs neesot šīs asociācijas biedrs, jo nav maksājis biedra naudu. Personīgi viņi neesot pazīstami, tāpēc raksturot topošo politiķi viņš nevarēja.
Jāpiebilst, ka pēc G. Belēviča teiktā arī Zemitāni jau labu laiku piederot viņa dēlam, un uzņēmējs sola, ka līdz brīdim, kad būs jāiesniedz partiju vēlēšanu saraksti, viņam pašam vairs nepiederēšot kapitāldaļas nevienā uzņēmumā.
Novecojušas ideoloģijas
G. Belēvičs kategoriski atsakās sevi definēt kā konservatīvu vai liberālu politiķi, saucot tās par novecojušām aizpagājušajā gadsimta politiskajām kustībām. «Īsti ilgtspējīgs ir tikai viens politiskais virziens - tas ir zaļais. Visi pārējie ved uz iznīcību.» Tāpēc politisko spektru viņš radikāli iedala «zaļajos» un «visos pārējos».
Ar šo pārliecību skaidrojami arī galvenie G. Belēviča programmas uzstādījumi RD vēlēšanās - zaļā politika un protekcionisms -, ko viņš pats dēvē par «ilgtspējīgu politiku» un «ekonomisko patriotismu». Piemēram, viena no galvenajām viņa pirmsvēlēšanu tēzēm ir par industriālā ēdiena kaitīgumu bērniem. Mūsdienu neveselīgā pārtika esot atbildīga par bērnu hiperaktivitāti, agresiju, arī par depresiju, baiļu lēkmēm, nespēju koncentrēties. Liela problēma esot tieši neveselīgā pārtika skolās, kur teju vienīgais iepirkuma kritērijs esot lētums. Tāpēc viņš grib nodrošināt Rīgas skolas un bērnudārzus ar dabisku Latvijā ražotu pārtiku.
Optimisma paraugstunda
Sarunā G. Belēvičs bez jelkādām šaubām vairākkārt uzsver, ka būšot Rīgas mērs. Turklāt tas, šķiet, ir tikai pirmais punkts viņa personīgajā darba kārtībā - kā pats atzīst: «Man daudz lielākas iespējas kļūt par premjeru būs tad, ja es četrus vai astoņus gadus būšu bijis labs Rīgas mērs.»
Pilnīgi nepamatots viņa optimisms gan nav - nesen publiskotajā Hill and Knowlton aptaujā viņš izrādījies otrs populārākais no līdz šim nosauktajiem mēra amata kandidātiem ar 11% respondentu atbalstu. Favorītam Nilam Ušakovam (SC) gan atbalsts esot 62%. Pats G. Belēvičs uzskata, ka dabūšot daudz vairāk - aptuveni ceturto daļu vietu domē, atņemot N. Ušakovam latviski runājošo vēlētāju balsis.
G. Belēviča prognozes par politisko norišu attīstību gan iepriekš ne vienmēr bijušas trāpīgas. Piemēram, pirms 11. Saeimas vēlēšanām viņš prognozēja, ka Valdis Zatlers (RP) parlamentā nosēdīsies opozīcijā un popularitāti ātri nezaudēs.
Seja vai galva
Jautāts par runām, ka LZP Rīgā startē atsevišķi no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), lai sašķeltu latvisko elektorātu un palielinātu pašreizējās koalīcijas cerības uzvarēt, G. Belēvičs ātri vien iekarst: «Nekļūstiet taču smieklīgs. Šaubu, ka mēs varētu pārvarēt 5% barjeru, nav nekādu.»
No kļūšanas par LZP saraksta līderi viņu nav atbaidījusi arī pieredze ar citu organizāciju - uzņēmēju kustību Par labu Latviju (PLL). To G. Belēvičs vadīja tikai 22 dienas un pēc tam, kā tolaik rakstīja krievvalodīgā prese, tika «aizgājināts».
«Bija vajadzīga tikai mana seja, nevis mana galva, un aptuveni no 15 uzņēmējiem, kurus es atvedu sev līdzi, nebija vajadzīgs nekas cits kā tikai nauda, tāpēc bija absolūti skaidrs, ka tas nav priekš manis,» viņš uzsver. Ar Tautas partijas un LPP/LC vēlāk kopīgi veidoto tāda paša nosaukuma vēlēšanu apvienību PLL viņam neesot bijis nekāda sakara.
Uzņēmējs Guntis Rāvis, kurš arī darbojās PLL uzņēmēju kustībā, bet ne politiskajā spārnā, Dienai gan nevēlējās komentēt G. Belēviča aiziešanu no tās. Viņš uzsvēra, ka «ir maz cilvēku, kurus es varētu tik pozitīvi noraksturot», bet LZP mēra kandidāta mīnuss esot pieredzes trūkums politikā.
Zaļā sarkanā līnija
Toreiz G. Belēviča aiziešana no PLL tika saistīta arī ar nepiesardzīgiem izteikumiem medijos. Kaut viņam piemīt runas dotumi - spēja savas domas formulēt interesantos aforismos -, šie izteikumi gana bieži bijuši visai pretrunīgi un viegli pārprotami.
Piemēram, kritizējot labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) ieceri par pārcelšanās pabalstiem, viņš izteicies: «Es darītu pretējo: es maksātu pārcelšanās pabalstus tiem, kuri gatavi pārcelties uz laukiem. Vēl vairāk: es pārstātu izmaksāt pilsētās bezdarbniekiem pēc noteikta laika jebkādus pabalstus. Lai pārceļas, tad izmaksās! Tiem, kuri būtu pārcēlušies, daļu pabalsta es izmaksātu naudā, daļu - sēklā, darbarīkos un lopos.»
Izskanējis no Rīgas mēra amata kandidāta mutes, šāds izteikums šķiet dīvains, bet G. Belēvičs no tā arī tagad neatkāpjas. Viņš izmanto savu iecienīto stratēģiju - aizrāda, ka izteikums esot izrauts no konteksta un tāpēc pārprotams.
LZP iekļūšana domē ar samērā mazu pārstāvniecību tajā patlaban valdošajiem gan varētu būt ļoti izdevīga. Atšķirībā no Vienotības un VL-TB/LNNK G. Belēvičs sadarbību ar Saskaņas centru (SC) neizslēdz, pat uzslavē N. Ušakovu par «perfektu sociālo politiku». Viņa saimnieciskā politika gan esot «stulba» - N. Ušakovs esot «vienas dienas saimnieks». Tomēr G. Belēviča «sarkanās līnijas» būšot nevis pēc tautības principa, bet gan pēc tā, vai RD iekļuvusī partija atbalsta «ilgtspējīgu» jeb zaļo politiku un vai tā ir gatava dot priekšroku Latvijā ražotajam.