Tie ir armijas un zemessardzes virsnieki, kas labi pazīst cits citu un kopīgā darbā var sasniegt teicamus rezultātus, un viņi savukārt var paļauties uz pieredzējušiem seržantiem, instruktoriem un karavīriem. Tas palīdzēs strādāt jaunajam komandierim, kas solījis pievērst īpašu uzmanību dzīvei apakšvienībās. Un, cerams, veltīs galveno uzmanību tieši sauszemes spēkiem - tai armijas daļai, kas, pēc R. Graubes vārdiem, šobrīd atrodas valsts aizsardzības pirmajās pozīcijās Afganistānā.
Diemžēl personāla sagatavotības līmenim pavisam līdzi neturas sauszemes spēku apgāde. Mēs aizvien vairāk atpaliekam no mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kas jau pašā armiju izveidošanas sākumā deklarējuši galveno virzienu - sauszemes spēku attīstību. Jebkurš latviešu karavīrs var ar skaudību nolūkoties uz igauņu karavīra ekipējumu. Tas attiecas uz apbruņojumu un kaujas tehniku. Diezin vai Latvijas armijai pieklātos lepoties ar 1982.-1984. gadā ražotajām Mercedes apvidus automašīnām. Var jau teikt, ka bruņutehnika nav izšķirošais, taču bruņutransportieri ir gan Lietuvai, gan Igaunijai, tikai ne Latvijai. Nepilnības apgādē mēdz atspēlēties, un no tā var būt atkarīga pat karavīru dzīvība. Šajos finanšu trūkuma apstākļos neiztikt arī bez valdības ieinteresētības un izpratnes.
Tagad var tikai samērā bezpalīdzīgi atcerēties neveiksmīgo patruļkuģu iegādi, lēmumu par miljonus izmaksājušā lidlauka būvniecību Lielvārdē, taču iztērēto naudu neatgūt. Saprotams, tik drīz pie nepieciešamajiem iepirkumiem netikt, kaut arī gribētos - piemēram, nopirkt transporta un gaisa atbalsta helikopterus, kā to šobrīd dara somi. Sauszemes spēkiem ļoti nepieciešams transporta līdzeklis, turklāt būtu ļoti efektīvi izmantojams mūsu karavīru starptautiskajās misijās. Un arī te igauņi aizsteigušies priekšā, paziņojot par gatavošanos nosūtīt misijās savus helikopteru vadītājus.
Finansiāli labvēlīgajos gados visā Latvijā, dāsni izmantojot aizsardzībai tērējamos līdzekļus, uzbūvētas un izremontētas sporta zāles un stadioni. Tikai ne pašos Ādažos. Šobrīd jau gluži brēcošs kļuvis infrastruktūras stāvoklis valsts galvenajā armijas bāzē - vairs pat neiznāk paredzētie pieci kvadrātmetri apdzīvojamās platības uz karavīru. Pat ja R. Graube pirmajā amatā stāšanās dienā atklāti pateicis, ka uz algu palielināšanu vai atbrīvošanu no kredītiem nenākoties cerēt, tad tomēr sporta kompleksa uzbūvēšanai un normālu dzīves apstākļu radīšanai karavīriem iespējas vajadzētu atrast. Skaidrs, ka tas palīdzēs stiprināt militārpersonu motivāciju, kam solījis pievērsties jaunais armijas komandieris.