Izmantojot šos alternatīvos enerģijas gūšanas veidus, Zablocki nodrošina visu namiņa komunikāciju darbību.
Teorija un prakse
Viss sākās ar projektu viesu nama izveidei jauno uzņēmēju atbalsta programmā Altum, ko atbalstīja Hipotēku un zemes banka. Kamēr Guna mēģināja dabūt finansējumu sava biznesa sākšanai, Valdis arvien vairāk aizrāvās ar alternatīvajām tehnoloģijām - iesaistījās saules kolektoru un vēja ģeneratoru izplatīšanā un uzstādīšanā Latvijā, pats sāka būvēt apkures katlus. «Viena lieta, kad es klientam stāstu, kādas ir vēja ģeneratoru un saules kolektoru priekšrocības, bet pavisam kas cits, kad pats to esi pārbaudījis praksē un vari dalīties pieredzē, nevis tikai teorētiskās zināšanās,» stāsta Valdis. Sākumā gan cilvēki uz saules kolektoriem raudzījušies ļoti skeptiski - nu ko tad jūs tur ar to sauli varat piesildīt. Latvijā saulainu dienu ir tik maz. Taču, kad cilvēki aizbrauc uz Aronijām un pārliecinās, ka saules enerģijas pietiek ūdens uzsildīšanai viesu nama klientu vajadzībām un vēl pāri paliek tā, ka šai sistēmai papildus pieslēgta arī pirts un dušas telpas grīdas apsilde, domāšana mainās. Un saules Latvijā ir tikpat daudz, cik Vācijā, kur saules kolektori ir gandrīz uz katras otrās mājas jumta.
«Valdim šo iekārtu uzstādīšana bija svarīga darbā, bet man vajadzēja, lai tās dotu reālu labumu brīvdienu mājā. Mūsu intereses lieliski sakrita,» stāsta Guna un atzīst, ka Aronijās viss darīts, lai būtu ērti pašiem, labi klientiem, ekonomiski un dabai draudzīgi. Valdis gan nosmej, ka nostrādājis arī galvenais progresa dzinējspēks slinkums, jo visas sistēmas darbojas automātiskā režīmā - ieslēdzas, izslēdzas, pārslēdzas pēc vajadzības, klāt nav jāstāv ne apkures katlam, ne citām iekārtām. Ja pazūd elektrība, kas te laukos vējainā laikā itin bieži mēdz gadīties, sistēma pati pārslēdzas uz citu enerģijas veidu, kas ļauj bez elektrības iztikt pat vairākas dienas. Vienīgā problēma - ja kaut kas noiet greizi šajā vienotajā sistēmā, var palikt bez ūdens, aukstumā un pie svecēm. Bet divu gadu laikā tā vēl ne reizi nav gadījies. Sabojājies tikai viens kontrolieris, un vēlāk atklājies - tas bijis rūpniecisks brāķis.
Nav tikai atomstacijas
Jautāts, kādus enerģijas veidus un kam izmanto, Valdis brīdi padomā un tad nosmej: «Vieglāk pateikt, kā mums te nav - atomelektrostacijas un ūdens enerģijas. Viss pārējais ir.»
Nedaudz izmanto elektrību, taču pamatā ir saules enerģija, ko izmanto apkurei un siltā ūdens sagatavošanai. Viens vēja ģenerators kombinācijā ar saules paneli tiek izmantots automašīnu stāvlaukuma apgaismošanai pie viesu nama, otra ģeneratora radīto enerģiju uzkrāj un, ja pazūd elektrība, automātiski pārslēdzas uz vēja radīto enerģiju. «Grūtāk ir ziemas otrajā pusē, pelēkajos mēnešos, kad nav ne saules, ne vēja. Tad izmantojam elektrību, bet, tiklīdz februāra otrajā pusē sākas pirmās saulainās dienas, pārejam uz citu enerģijas veidu, un rēķins par elektrību jau ir divas reizes mazāks. Tomēr galīgi bez elektrības nevar, jo laika apstākļi Latvijas vidienē nav tādi, lai iztiktu ar vēju vien. Vēja ātrums te ir vidēji četri metri sekundē, un tas ir par maz. Ja mēs to naudu, par ko nopirkām vēja ģeneratoru, būtu ieguldījuši saules kolektoros, noteikti iegūtu vairāk enerģijas,» atzīst Valdis, komentējot piebildi par neatkarību no Latvenergo.
Apkurei sākumā tika ierīkots zemes siltumsūknis. Brīvdienu mājas celtniecība tika pabeigta janvārī, tā bija ļoti auksta ziema, un visas telpas pamatīgi izsalušas. Mēģinot tās piesildīt, siltumsūkņa darbināšanai tika patērēts ļoti daudz elektroenerģijas, un tas Valdim tomēr lika meklēt lētāku risinājumu. «Ātri uzmūrējām skursteni, ierīkojām malkas apkures katlu. Bet atkal problēma - kas to kurinās? Paši dzīvojam pilsētā, klāt visu laiku stāvēt nevaram. Domājām, kā šo procesu automatizēt, kamēr nonācām līdz granulām. Tās saber bunkurā un noregulē automātisko padevi, ar vienu bunkuru normālai siltuma uzturēšanai telpās pietiek gandrīz nedēļai,» stāsta Valdis. Arī apkures katls saslēgts kopējā sistēmā - ja ir vairāk saules un uzkrājas enerģija, tas automātiski atslēdzas un pāriet uz saules enerģiju. Kurināmais tikpat kā par velti. Ap Aronijām ir divus hektārus plašas pļavas, un zāle jau tāpat jāpļauj. Siens satīts ruļļos, no kuriem Valdis šoziem plāno pats ražot salmu granulas. Ar satītajiem 19 ruļļiem (sešas tonnas) vajadzētu pietikt visai ziemai. Esot gan mēģināts kurināt arī ar graudiem un pat nezālēm, taču graudi jāpērk, bet nezāļu nav tik daudz, tāpēc izvēlēts pašu laukos izaugušais kurināmais.
Valdis novērojis, ka vienu brīdi interese par alternatīvo enerģiju Latvijā bijusi diezgan liela, bet tagad cilvēkiem primārais ir izdzīvošanas jautājums. Taču laikā, kad elektrība, degviela un gāze kļūst arvien dārgāka, cilvēki tomēr meklē alternatīvus veidus. Un nu jau Latvijā īstenotie projekti ir ne tikai eksperimentāli, bet arī tīri praktiskām vajadzībām.