Īru laikraksta The Irish Times pirmās lappuses rakstā pēršanas aizliegumu rosina ieviest Īrijas bērnu lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda. Īrija apsver divus risinājumus - viens varētu būt jauns likums, kas pilnībā aizliegtu bērnu fizisku sodīšanu arī mājās, bet otrs - esošā likuma grozīšana, lai ierobežotu apstākļus, kuros vecāki var aizbildināties ar savu bērnu «saprātīgu sodīšanu». Laikraksts arī norāda - bērnu fiziska sodīšana aizliegta 18 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz: «Par bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības.» Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka - par bērnu pēršanu un citādu fizisku sodīšanu bērnu vecāki Latvijā tiek saukti pie atbildības, taču grūti pateikt, vai šādu lietu ir daudz. Katrā gadījumā atbildīgajām iestādēm jāizšķiras, vai vecākiem draud administratīva atbildība vai arī kriminālatbildība. L. Rieksta-Riekstiņa paskaidro: «Jāsaprot, vai tā ir fiziska vai emocionāla vardarbība. Piemēram, ja nav nodarītas sāpes, iepliķēšanu vai uzšaušanu pa dibenu varbūt var vērtēt kā emocionālu vardarbību.» Par to ir paredzēts administratīvs sods - no brīdinājuma līdz naudas sodam -, taču, ja nodarījums radījis smagākas sekas, vecākus var saukt pie kriminālatbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu. Lietas bijušas vairākas, piemēram, 2005. gadā Latvijā kādam tēvam par savas 15 gadu vecās meitas nopēršanu piesprieda 80 stundu piespiedu darbu, 2007. gadā citiem vecākiem par regulāru meitas pēršanu piesprieda pusgadu ilgu cietumsodu.
Par fizisku sodīšanu kā nelabvēlīgu bērna pieredzi un «stabilu kultūras normu» Latvijā raksta decembrī prezentēts pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, to gatavojusi Veselības ministrija ar Pasaules Veselības organizācijas atbalstu. Par šādu «normu» liecina augstais fiziski sodīto respondentu īpatsvars - 65,9%. Atklāts, ka Latvijā pērienu kā fizisku sodu bērnībā saņēmuši 63,2% vīriešu un 60,8% sieviešu. 12,6% vīriešu un 21,2% sieviešu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti, iepļaukājot pa seju, 17,8% vīriešu un 19,5% sieviešu bērnībā tikuši rauti aiz matiem. Tikai katrs trešais respondents norāda, ka bērnībā nav fiziski sodīts. Visbiežāk fizisku sodu pēdējoreiz respondenti saņēmuši 10-14 gadu vecumā (ap 40%). Trešā daļa respondentu pēdējoreiz sodīti 3-9 gadu vecumā, gandrīz katrs ceturtais - 15-19 gadu vecumā.
Pirms trim gadiem Data Serviss veiktā Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājās, ka 37% iedzīvotāju uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama, taču 20% atzīst, ka tā ir efektīvs audzināšanas veids. Psihoterapeits Uldis Ābele par bērnu fizisku sodīšanu saka: «Pazemojums - tādas izjūtas rada pēršana. Taču sods nekad nav efektīvs, kā audzināšanas metode tas nestrādā.» Viņš norāda - ir iespējams, ka bērnībā fiziski sodītie cilvēki šādas metodes turpinās lietot arī pret saviem bērniem.