Latvija, saprotot, ka ar sarūkošajiem ieņēmumiem nespēs segt tēriņus, pēc palīdzības vērsās 2008. gada beigās. Tika panākta vienošanās par 7,5 miljardu eiro (5,3 miljardui latu) aizdevuma saņemšanu no vairākiem institucionālajiem aizdevējiem. Vislielāko aizdevuma daļu solīja Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Ar Ziemeļvalstīm vēlāk panākta vienošanās aizņemties naudu, ja radīsies tāda nepieciešamība, jo, iespējams, visu līgtā aizdevuma summu Latvijai nevajadzēs. Katra aizdevēja noteiktā procentu likme atšķiras, piemēram, EK tā noteikta nedaudz virs 3% gadā, bet SVF - zem. Finansiālo palīdzību Latvija no 2008. gada saņem pa daļām, tā arī pakāpeniski būs jāatdod, sākot ar 2012. gadu. Tiesa, valstīm, kas nav eirozonā, ir cits palīdzības mehānisms.
Stabilizācijas mehānismu eiro aizsardzībai ES un SVF izveidoja šogad, kad uz maksātnespējas robežas nonāca Grieķija. Pirmajai eirozonas parādu māktajai valstij no 750 miljardu eiro palīdzības mehānisma aizdoti 110 miljardi eiro. Par aizņēmumu grieķiem gadā jāmaksā 5,2%, kas ir mazāk par Īrijai paredzētā aizdevuma procentu likmi - 5,8%. Īri saņems aizdevumu 67,5 miljardu eiro apmērā. Tam procentu likme, pēc ES ekonomikas komisāra Oli Rēna sacītā, noteikta pēc tiem pašiem principiem, pēc kuriem grieķiem. Īrijas finanšu ministrs ārvalstu medijiem noteicis, ka Īrija naudu aizņēmusies uz ilgāku termiņu nekā Grieķija. Piemēram, no SVF aizņemtā nauda (22,5 miljardi eiro) īriem būs jāatmaksā desmit gadu laikā, pirmais maksājums jāveic pēc 4,5 gadiem. Salīdzinājumam grieķiem jāsāk atdot kredīts pēc trim gadiem, vēsta ārvalstu mediji.
Jautāts, kāpēc aizdevumu likmes valstīm atšķiras, SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis teica, ka aizdevuma procentu likme Īrijai pašreizējos apstākļos ir atbilstoša valsts riska līmenim, ņemot vērā aizdevuma nosacījumus (35 miljardus eiro novirzīt banku sektoram) un termiņu - 7,5 gadi.
Nordea bankas ekonomists Andris Strazds norāda, ka SVF parasti nediferencē likmi atkarībā no valsts riska. «Līdz ar to varu vienīgi minēt, ka tas saistīts ar glābšanas paketē iesaistīto lielo Eiropas Savienības valstu nevēlēšanos aizdot Īrijai par likmēm, kas ir vairākkārt zemākas par finanšu tirgus likmēm, tādējādi netieši subsidējot aizdevumu Īrijai uz savas valsts nodokļu maksātāju rēķina.»
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis pieļauj, ka tādējādi aizdevēji, arī Vācija, nevēlas radīt potenciālajos aizņēmējos - Portugālē, Spānijā, Itālijā - sajūtu, ka tās var «tik viegli» palūgt palīdzību. «Ideja ir padarīt šo iespēju mazāk atraktīvu.»