Aizņemtu futbola laukumu
Pirmie pastāvīgie iemītnieki stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Tie bija krievu kosmonauti Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļevs un amerikāņu astronauts Viljams Šeperds. Viņiem bija tas gods ievadīt cilvēces vēsturē ambiciozāko un sarežģītāko starptautisko sadarbību izplatījumā. Kopš tā laika ISS apkalpe ir regulāri nomainījusies, un uz stacijas borta pabijuši jau 220 cilvēki no 17 valstīm.
Visvairāk ISS apkalpes locekļu nākuši no ASV, jo leģendārie šatli jeb atspoļkuģi veica gandrīz visu stacijas komponentu nogādāšanu kosmosā. Pārliecinošā otrajā vietā ir krievi, bet trešo un ceturto pozīciju dala kanādieši ar japāņiem. Vismaz viens amerikānis un krievs vienmēr ir bijis uz ISS borta, raksta Associated Press. Pašlaik kosmosa stacijā atrodas trīs krievi, divi amerikāņi un japānis.
ISS aptuveni 400 kilometru augstumā ar ātrumu 28 tūkstoši kilometru stundā riņķo orbītā ap Zemi, katrās 90 minūtēs veicot vienu pilnu apli. Sākotnēji staciju veidoja divi moduļi, bet pašlaik ISS ir izaugusi līdz 13 telpām. Ja kosmosa staciju varētu nosēdināt uz Zemes, tad tā aizņemtu futbola laukumu; ISS kopējais svars pārsniedz 453 tūkstošus kilogramu. Pēdējo 15 gadu laikā ISS paplašināšanā investēti 100 miljardi dolāru (90,6 miljardi eiro).
Kopš 2011. gada, kad ASV atvaļināja atspoļkuģus, Krievijas kosmosa kuģis Sojuz ir vienīgā iespēja nogādāt ISS cilvēkus un kravu, kā arī nogādāt uz Zemi cilvēkus, kuri ir noslēguši parasti pusgadu ilgo misiju. Ierasti ik pēc sešiem mēnešiem nomainās trīs apkalpes locekļi.
Jāpiešķir Miera prēmija
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) lēš, ka kopš 2000. gada ISS veikti vairāk nekā 1760 eksperimentu, bet tur esošie astronauti un kosmonauti 189 reizes ir izgājuši atklātā kosmosā. 190. reize notiks šajā piektdienā.
Pašreizējās ISS apkalpes vadītājs amerikāņu astronauts Skots Kelijs uzskata, ka nozīmīgākā stacijas misija ir palīdzēt iegūt zināšanas, kas būs noderīgas, lai cilvēks ilgstoši varētu izdzīvot izplatījumā, piemēram, dodoties vairākus gadus ilgā lidojumā uz Marsu.
Viņam pievienojas komandas biedrs un tautietis Šells Lindgrēns: «Kosmosa stacija ir tilts. Tā ir izmēģinājuma platforma tehnoloģijām, ko mums nepieciešams attīstīt un saprast, lai veiktu veiksmīgu ceļojumu uz Marsu.»
S. Kelijs un krievu kosmonauts Mihails Korņijenko piedalās eksperimentā, kura laikā viņi ISS dzīvos veselu gadu, lai zinātnieki varētu novērtēt, kādas sekas uz viņu ķermeni un prātu atstās ilgstošs lidojums. Pagaidām viņi stacijā ir pavadījuši pilnus septiņus mēnešus.
NASA vadītājs Čārlzs Boldens savulaik ir izteicies, ka kosmosa stacijas projektam vajag piešķirt Nobela Miera prēmiju par valstu spēju mierīgā ceļā sadarboties kopīgam mērķim. Viņa ierosinājumu «par visiem simts procentiem» atbalsta ISS esošais krievu kosmonauts Oļegs Konoņenko. «Cilvēki uz Zemes dažreiz nespēj saklausīt un redzēt viens otru. Šeit, izplatījumā, tas ir neiespējami,» viņu citē AFP. «Katrs šeit ir svarīgs, programma, bet dažreiz arī dzīvība, ir atkarīga no tā, ko mēs katrs darām.»