Īstie lauku labumi

Adekvātākajiem lauku tūrisma pārstāvjiem nav jāatgādina viņu kļūdas t. s. treknajos gados (nereti paviršība, vīzdegunība, orientēšanās pirmām kārtām uz t. s. korporatīvajiem klientiem) - secinājumus viņi ir izdarījuši, uzņēmīgākie turpina strādāt. Tādēļ daži ieteikumi bez sāls kaisīšanas brūcēs. Joprojām ir tādi atpūtnieki, kuriem dīvainā kārtā ir mazi bērni. Ar šūpoļu vai piepūšama peldbaseina ierīkošanu ir par maz - nepieciešama iespēja viņus izmitināt tā, lai atvases netraucētu citus viesus, savukārt laimīgajiem vecākiem nevajadzētu nervozēt, vai uz viņiem neskatās ar «baltu aci». (Patiesībā pietiekami liela privātā telpa ir vajadzīga ne tikai ģimenēm - ja citi viesi dažu metru attālumā atpūšas šiem platuma grādiem tradicionāli, citi par atpūtu var aizmirst.) Gan saimnieku, gan viņu viesu interesēs būtu sniegt maksimālu informāciju par piedāvājumu internetā, lai nebūtu pārpratumu starp viesu priekšstatiem un vēlmēm, un piedāvājumu. Ja drīkst pajokot, saimnieks ar «lauku labumiem» var saprast dārzeņus no paša dārza, savukārt viesis grib tos baudīt formā, kādā viņu pieradinājuši daži modīgi pavāri Rīgā. Tā kā runa ir tieši par lauku tūrismu, pilsētniekam vietas interneta mājaslapa ir sākums meklējumiem, atskaites punkts. Ja mājaslapā solītās izjādes vairs jau pusgadu nav iespējamas, jo ponijs aizgājis labākās ganībās, tad informāciju vajag precizēt, lai desmitiem kilometru braukušais viesis nebubinātu (un nenolemtu citreiz nebraukt), ka tā gribējis ieskatīties lopiņa acīs.