Mazliet provokatīvs nosaukums, ņemot vērā, ka turpat Nacionālajā uz lielās zāles skatuves notiek ikgadējais Ziemassvētku koncerts. Taču iekšējās konkurences nav - informācija i-netā ir vienīgās mārketinga aktivitātes, un arī aktieri mierīgi atceļo no Lielās zāles uz Jauno - _Īstie Ziemassvētki_ notiek desmitos vakarā.
Šo pasākumu Nacionālā teātra Jaunajā zālē negribas saukt par koncertu, bet tieši par izrādi, jo tai ir viegli uztverama vienota forma un skaidrs vēstījums - aicinājums atgriezties sajūtās, kad Ziemassvētki vai Jaunais gads (ja bērnība iegadījās ateistiskā padomjlaiku ģimenē) bija brīnums, jo Ziemassvētku vecītis (viņš arī Salatētis), lai arī dažkārt aizņēmās kaimiņienes halāta jostu, vecāsmātes čības vai pat tēta acis, bija no tiesas īsts, atnesa dāvanas un uzklausīja mulsi nobubinātos pantiņus. Aktieri ar humoru un vieglu nostalģiju stāsta gan savas, gan kolēģu atmiņas par Ziemassvētkiem, pamīšus kopā ar mūziķi Kārli Kazāku dziedot gan «īstās» Ziemassvētku, gan vienkārši ziemas dziesmas, gan tās, kas paaudžu paaudzēs nesaraujami saistās ar bērnību. Netrūkst ironijas par Ziemassvētkiem - globālajiem mantiski svarīgo dāvanu un spožo iesaiņojumu svētkiem.
Šai ziņā īpaši šarmanta ir Ingas Misānes dziedātā dziesma (angļu valodā, ar kolēģes Martas Grases gādīgi pasniegtiem «subtitriem») par «nelielo» dāvanu sarakstu, kurš tiek nosūtīts Santa Klausam un kurā minēti briljanti, mersedess, jahta un citas meitenēm absolūti nepieciešamas lietas. Kaspars Zvīgulis, Jānis Āmanis, Marta Grase, Inga Misāne, Ģirts Liuziniks, Jānis Vimba un Artūrs Krūzkops labi jūt cits citu - stāstījums un dziedājums notiek labi uzstellētā ritmā, vienlaikus radot sajūtu par improvizētu un vienreizēju, spontānu pasākumu, un pat citkārt latviešu publiku mulsinošā skatītāju iesaistīšana darbībā liek nevis kaunēties, bet smieties. Atrasts ideālais formāts, kas pieļauj arī pārteikšanos un kļūdīšanos dziesmu tekstos. Vienlaikus Nacionālā teātra aktieri apzinās, ka nav izgudrojuši velosipēdu, un vismaz divos fragmentos jūtami mīļi ironiski sveicieni dzīves stāstu stāstīšanas skatuviskajam aizsācējam - Jaunajam Rīgas teātrim. Un pēc pusotras stundas, stāstu, dziesmu, karstvīna un piparkūku sasildīti, ilgi un sparīgi plaukšķina gan jauni, gan veci, gan pavisam mazi skatītāji.