Komanda var spēlēt, jo otro gadu gandrīz visu tās pastāvēšanai vajadzīgo naudu dod Itera - nevis Latvijas daļa, bet gan Krievijas gāzes gigants pats, intervijā Dienai atzīst Itera Latvija šefs Juris Savickis. Uzņēmumam un J.Savickim kopā pieder 70,7% Dinamo daļu, un viņš neslēpj - mērķis jau no paša sākuma bijis klubu ar laiku pārdot valstij. Otra alternatīva ir publiska akciju emisija, ļaujot par akcionāru kļūt katram līdzjutējam.
Pēc skandāla ar Latvijas dzelzceļa (Ldz) meitasuzņēmuma lēmumu atbalstīt Dinamo ar pusmiljonu latu Diena nolēma izpētīt, kas klubu uztur un kādas summas vajag šāda līmeņa sportam. Turklāt šonedēļ atsākas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezona.
Cik tas maksā¥
Pēc J.Savicka teiktā, ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) un hokeja funkcionārs Kirovs Lipmans, kuri viņam - Tenisa savienības prezidentam - «pārdeva» ideju par KHL spēlējoša kluba izveidošanu ar padomju laikā populārā Dinamo vārdu, jau sākumā no Maskavas atveda ziņu, ka bez 10 miljonu USD budžeta var pat nesākt. «Gāju pie «lielās» Iteras priekšnieka [Igora] Makarova un teicu - ir labs projekts, labs klubs, kurā var un vajag ieguldīt piecus miljonus,» viņš saka. Otrus piecus cerēja savākt no sponsoriem, bet neizdevās. «Nācās iet pie Makarova un prasīt vēl piecus.»
Dinamo budžets pirmajā gadā bija apmēram 10 miljoni eiro (ap 7 miljoniem latu), no kuriem 5 miljonus latu deva Itera, bet 2,5 miljonus sameta kluba dibinātāji. Pirmais solis bija Ls 50 000. J.Savickis atzīst, ka pirmajā sezonā «ir noēsta visa akcionāru nauda un visa piesaistītā».
Lielākie kluba izdevumi ir spēlētāju algas. Krievijas hokeja līgas reglaments noteic, ka šosezon klubi tam var tērēt ne mazāk kā 3,08 miljonus latu, bet ne vairāk kā 9,54 miljonus latu. Dinamo pērnā gada pārskats rāda, ka algās spēlētājiem izmaksāti 2,5 miljoni latu. Viņi ir pašnodarbinātie. No sponsoriem pirmajā sezonā izdevās savākt tikai Ls 170 000 - sponsorēja TVA Group, Mažeiķu nafta, Skonto būve, Olainfarm un citi mazāki naudas devēji.
Sponsorēs arī brīvosta
Otrajā sezonā ar sponsoru piesaisti veicies daudz labāk - savākti 1,24 miljoni eiro. Lielākais sponsors ir Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums LDz Cargo ar pusmiljonu latu, kluba akcionāram Guntim Rāvim piederošā Skonto būve (Ls 200 000), jauns atbalstītājs ir Aldaris (Ls 150 000). J.Savickis pieļauj, ka viņiem pievienosies Latvijas gāze, notiekot sarunas arī ar bankām. Kluba valdes loceklis Zigmārs Priede papildina, ka arī ar degvielas tirgotājiem.
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) pirmdien Dienai apliecināja, ka klubs var rēķināties arī ar pagaidām nezināmu summu no Rīgas brīvostas, jo, lai gan tai liegts sponsorēt, ir atļauts reklamēties. Dinamo esot «viens no veiksmīgākajiem Latvijas projektiem», un tikšot «apvienots patīkamais ar lietderīgo» - popularizēta brīvosta un iegūta neformāla iespēja tikties ar cilvēkiem, kuru rokās ir iespēja ietekmēt kravu plūsmu. Atdeves rādītājs būšot ostas apgrozījuma palielināšanās no 30 uz 50 miljoniem tonnu, kas budžetā nozīmētu papildu pusmiljarda ienākumu gadā.
Taču arī šogad sponsoru nauda ir tikai desmitā daļa no kluba budžeta. Faktiski tā nākotne ir atkarīga no Itera labvēlības. «Mans mērķis bija klubu 3- 4 gadu laikā padarīt neatkarīgu no Krievijas naudas un aiziet no Krievijas ietekmes. Tagad, ja Itera vienā dienā pārdomā, kluba vairs nav,» saka tā bijušais prezidents un akcionārs Viesturs Koziols, ar kuru ceļi šķīrās dažādu priekšstatu par kluba finanšu pārvaldi dēļ. Pēc viņa vārdiem, plāns bija izveidot stipru zīmolu un tad projektam piesaistīt «maksimāli daudz» lielu Latvijas vai te strādājošu kompāniju.
Mēģina ieņemt vairāk
Iespējas palielināt kluba ienākumus ir ierobežotas - sponsori, biļetes, reklāmas laukumi, atribūtika. Z.Priede stāsta, ka šosezon klubs izveidos kopīgu programmu ar aptuveni 10 Latvijas pārtikas ražotājiem, uz kuru produktiem (kopskaitā ap 30) būs Dinamo simbolika. No katra pārdotā produkta santīms nonāks kluba kasē. «Mēs sevi neuzskatām par privātu klubu, bet par Latviju pārstāvošu komandu un gribam palīdzēt mūsu ražotājiem palielināt noietu Krievijā. Esam par to runājuši ar KHL, un viss ir iespējams,» atzīst Z.Priede, bet sīkāk pagaidām nepaskaidro.
Biļešu cenas, kas ir no Ls 5-20, šosezon necelšot. Tiekot veidoti reģionālie fanu klubi, kuri biļetes varēs nopirkt lētāk - lai to cena kopā ar transportu nepārsniegtu rīdzinieku biļešu cenas. To vadība min kā vienu no piemēriem, kādēļ klubs ir valstisks, nevis biznesa projekts. Pašizmaksas segšanai biļetei uz spēli būtu jāmaksā ap Ls 50. V.Koziols norāda, ka pakāpeniska cenu celšanās līdz Ls 15-40 diapazonam ir nenovēršama, lai klubu varētu uzturēt līmenī.
Valstij vai līdzjutējiem¥
Līdz ar skandālu par LDz kā valsts uzņēmuma lēmumu sponsorēt privātu klubu krīzes laikā (Diena izpētīja, ka neviena cita valsts kapitālsabiedrība šogad šim mērķim naudu neatvēl) aktualizējies jautājums, kas ir Dinamo - biznesa projekts vai Latvijas valsti reklamējošs un izlasi sagatavojošs klubs¥ Lielākais akcionārs J.Savickis uzsver, ka jau sākotnēji bijis domāts klubu ar laiku pārdot valstij. To varētu, piemēram, nopirkt pāris lielāko uzņēmumu. «Saprotu, ka daudziem 10 miljoni eiro liekas nenormāli liela nauda, bet tautai un sevišķi valstsvīriem jāsaprot, ka sportam noteikti jāatvēl nauda!» saka J.Savickis un skaidro, ka pretējā gadījumā valsts daudz vairāk samaksās par medicīnu, noziedzības apkarošanu utt.
«Trīs četri lielie valsts uzņēmumi - tādi kā Latvenergo, Lattelecom, Latvijas dzelzceļš, Latvijas valsts meži - varētu pilnībā pārņemt Dinamo un pataisīt pilnībā par Latvijas komandu, ko uztur Latvijas tauta. Ko tādiem uzņēmumiem nozīmētu katram 3 miljoni¥ Ir stulbi šo naudu vienkārši noēst.» Pretējā gadījumā viņš ar dažiem draugiem «faktiski finansē un sagatavo Latvijas izlasi», uzskata J.Savickis.
Otrs variants esot akciju publiskais piedāvājums, par ko nesen runāja kluba padomes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis. Hokeja pārzinātāji nenoliedz, ka Dinamo izveidošanai ir daudz plusu - sācies otrais bērnu un jauniešu intereses vilnis, un ir klubs, uz ko tiekties, Latvijas izlase var gatavoties pasaules čempionātam un saspēlēties attiecīgā līmeņa līgā ilgi pirms tam, jo ar vietējām komandām to nenodrošināt. Līdzjutējiem prieks un lepnums biežāk nekā reizi gadā - pasaules čempionātā. «Esmu ar rokām un kājām, lai valsts iesaistītos, ar vienu mazu bet,» rezumē V.Koziols. «Ja jāizvēlas starp slēdzamām skolām, samazinātām algām policijai un apcirptām pensijām vai Dinamo, izvēle ir skaidra. Mani pārņēma šausmas, lasot Ulmaņa paziņojumu. Vai viņš nelasa avīzes, nav dzirdējis, ka slēdz skolas, nepazīst nevienu, kas zaudējis darbu un ir izmisumā¥ To darīt situācijā, kādā valsts šobrīd ir, ir neētiski.» Daži kluba vadības pārstāvji min, ka neviens neesot domājis - valstij jāiesaistās tūlītēji, taču jāsāk par to domāt.
Tikmēr līdzjutēji 12.septembrī varēs doties uz sezonas atklāšanu ar Ufas Salavat Julajev. Šai sezonai klubam naudas pietiks.
Raksta tapšanā palīdzīgu roku sniedzis Dienas žurnālists Matīss Arnicāns.