-6. jūnijā (ikgadējs pasākums, kas notiek pirmajā pusgadā prezidējošajā valstī). To sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizēja VIAA, līdzdarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai.†WIRE notika sesto reizi, un tas ir Eiropā nozīmīgākais inovācijas, pētniecības attīstības un reģionālo stratēģiju forums, kurā tiekas Eiropas pētniecības un inovācijas līderi - zinātnes vadības praktiķi, politikas veidotāji, pētnieki un uzņēmēji.
WIRE 2015†gan plenārsesijas veidā, gan specializētās paralēlās sesijās piedalījās 360 dalībnieku no 31 valsts, tostarp 23 ES dalībvalstīm, un diskutēja, kā efektīvāk izmantot kopīgos finanšu instrumentus, lai pētniecības un inovāciju pienesums ļautu Eiropai kļūt konkurētspējīgākai globālajā ekonomikā.
WIRE 2015 vadmotīvs bija: «ir laiks rīkoties straujāk», jo ASV un Āzija globālās konkurences un produktivitātes ziņā Eiropu atstāj aizvien tālāk aiz sevis. Viedās specializācijas stratēģija ir būtiski mainījusi uzstādījumus ES dalībvalstu, it sevišķi ekonomiski vājāko, investīciju politikai: no mērenas finansēšanas «visiem pa druskai» uz ES kopīgo finanšu resursu koncentrēšanu katras valsts spēcīgākajiem un konkurētspējīgākajiem pētniecības un industrijas sadarbības centriem un teritorijām. Specializētās jomas mūsu valstī, kas nākotnē finansiāli arī saņems galveno atbalstu, ir zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; viedā enerģētika; viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.
Forums apstiprināja atziņu, ka Eiropas (un Latvijas) problēma ir zinātnes un uzņēmēju sadarbības vājums, precīzāk - nesadarbošanās. Latvijā ir pasaules līmeņa personības šajā jomā! 2015. gada Eiropas Izgudrotāju balvai par mūža ieguldījumu nominētais Ivars Kalviņš ir apliecinājis, ka inovācija, zinātne un uzņēmējdarbība smagā darbā ir apvienojama un nes augļus.
Eiropa būtiski atpaliek no Āzijas un Amerikas salīdzinājumā ar to ieguldījumiem pētniecībā - gan publiskajiem, gan privātajiem. Ik gadu ASV par 80 miljardiem eiro apsteidz Eiropu, kurai lielā daļā tās valstu pētniecības un inovācijas sasniegumu atbalstīšanai fiziski nepietiek naudas - ne valstu pēckrīzes budžetos, ne uzņēmēju kontos, ne arī investoru (kreditēšanas) vēlmē. Eiropa globālajā ekonomikā nevar konkurēt lielo darbaspēka izmaksu dēļ. Tās vienīgā kārts ir uz zināšanām balstīta un virzīta ekonomika.
ES izaugsmes stratēģijas Eiropa 2020 uzstādījums paredz, ka līdz 2020. gadam pētniecībā un inovācijās jāiegulda vidēji 3% no iekšzemes kopprodukta (kopā publiskais un privātais ieguldījums). Jāatceras, ka valsts budžeta devums kopējā finansējumā nevienā pasaules valstī nav dominējošais - lielāko daļu ieguldījumu pētniecībā parasti nodrošina industrija un banku, nebanku sektors.
ES dalībvalstīm kopumā laikposmā līdz 2020. gadam ir pieejami ievērojami līdzekļi ne vien no struktūrfondiem (325 mljrd. EUR), bet arī no pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 (80 mljrd. EUR) un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā sauktā Junkera plāna (vairāk nekā 300 mljrd. EUR). Struktūrfondu gadījumā to sadale ir jau detalizēti saplānota, it īpaši izglītības un zinātnes jomā. Abi pārējie finanšu instrumenti būs iegūstami tikai ļoti sīvas konkurences cīņā.
EK pārstāvji forumā vairākkārt uzsvēra, ka ir jāveido sazobe starp struktūrfondiem un Apvārsni 2020. Reakcija uz šo aicinājumu dalībnieku vidū bija visai skeptiska - tā ir dažāda nauda, kurai ir dažādi mērķi un nosacījumi. Arī man - ar desmit gadu pieredzi fondu administrēšanā - bija līdzīga reakcija, jo divus tik atšķirīgus mehānismus padarīt sinhronus ir sarežģīti. No struktūrfondiem finansēt - kas būtu svarīgākais ieguvums - pozitīvu vērtējumu ieguvušos, bet neatbalstītos Apvāršņa projektus ir problemātiski projektu daudzo partneru dēļ, tomēr fondi var sniegt atbalstu kvalitatīvu projektu pieteikumu izstrādei, zinātnisko kontaktu veidošanai, konferenču apmeklēšanai u. c.
Mūsdienās tikai tādai zinātnes, pētniecības un uzņēmējdarbības sadarbībai ir nākotne, kuras posmi vai resursi ir pārnacionāli. Mēs zinām no vēstures, ka tieši nacionālās valstīs ir radušās lielas vērtības - arhitektūrā, tēlotājmākslā, zinātnē un izgudrojumos. Tomēr pasaule mainās, un globalizācija ir ikdiena. Iespējams, ir izcils zinātnieks ar savu ideju, taču izgudrotajam produktam nav eksperimentālās ražotnes, nedz arī «pircēja», jo abi pēdējie posmi prasa gan infrastruktūru, gan lielus finanšu ieguldījumus. Tomēr ražotne ir, piemēram, Polijā vai Vācijā. Tāpēc ir būtiski radīt apstākļus, lai pētnieki inovatori un uzņēmēji satiktos neatkarīgi no mītnes vietas. Inovācijas apkalpošana, serviss (visās ES dalībvalstīs) - tā ir Eiropas atbilde attīstībai! Inovācijai nav tautības vai ģeogrāfisko robežu. Tāpēc forumā izskanēja mudinājums uz domāšanas maiņu. Latvijai tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tieši jauna izpratne un pieeja pētniecības saskarsmē ar uzņēmēju var ietekmēt gan Latvijas vietu Eiropas inovācijas skalā, gan atnest vai neatnest kādus no Eiropas miljoniem.
Vai visi, kam tas bija jāsaklausa, to dzirdēja? Diemžēl daļa Latvijas pārstāvju, kas bija reģistrējušies dalībai WIRE 2015, uz to nemaz neieradās. Vairāk nekā pussimts ārvalstu ekspertu dažas dienas bija Rīgā - tā bija unikāla iespēja -, lai dalītos pieredzē par inovācijas radīšanu un vadīšanu, taču gandrīz simtam Latvijas profesionāļu tas tomēr nelikās pietiekami saistoši. Ir jāpieliek pūles, lai pārtrauktu klusumu, - tāds aicinājums izskanēja forumā. Un domāts šeit ir ne tas klusums, kurā dzimst vērtīgas idejas, bet gan tāds, kurš veidojas, cilvēkiem netiekoties un nesarunājoties. Vai uzņēmējs atradīs pētnieku, vai banka sadzirdēs uzņēmēju, vai pētnieks meklēs savam izgudrojumam tirgu? Tas nu jārisina kopā.
*Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore