Parasti partijas, kuru popularitātes reitingi ir zem 5 (vēl jo vairāk 4) procentiem, tiek uztvertas skeptiski. Tomēr būtu augstprātīgi un arī neloģiski uzskatīt, ka šajās grupās nevar rasties noderīgas idejas, tādēļ iespēju robežās aplūkosim arī šo pretendentu uz Saeimas krēsliem 4000 zīmju programmas. Sudrabas vadītās No sirds Latvijai versija, atklāti sakot, nepārsteidz, jo jau iepriekš bija nojausma, ka šī grupa «spiedīs» uz apelēšanu pie vērtībām. Līdz ar to nav brīnums, ka faktiski vienīgā kaut cik konkrētā tēze ir piesolītās izmaiņas vēlēšanu sistēmā, to skaitā tautas vēlēts Valsts prezidents. Pārējais - «atjaunot ticību valstij» un atvasinājumi no tēzes. Neapšaubot, ka skepse un pat nihilisms attiecībā uz Latvijas Republiku ir liela problēma, vienlaicīgi jāsecina, ka Sudrabas komandai labākajā gadījumā ir cēli nodomi un pagaidām neskaidri priekšstati, kā tos īstenot (piemēram, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai varētu «nodrošināt politiķu un ierēdņu personisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem»? Un kas tiek saprasts ar «lēmumiem»?).
T. s. ekspremjeru partijas, kas mazāk zināma ar oficiālo nosaukumu Vienoti Latvijai, piedāvājums, šķiet, atspoguļo pašu dīvaino konstrukciju, kad dažādām partijām agrāk piederīgi bijušie līderi kaut ko mēģina izveidot kopīgu. Proti, rodas iespaids, ka programmu, savstarpēji īpaši nekonsultējoties, rakstījuši dažādi cilvēki, katrs nofiksējot kādu savu priekšlikumu. Piemēram, nav grūti nojaust, kur «kājas aug» idejai tieši pazemināt investīciju slieksni pagaidu uzturēšanās atļauju iegūšanai. Tajā pašā laikā ir jautājums, ko bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Godmanis domā par tēzi 2014., 2015. gadā vispār cīnīties par lielākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem, kad Eiropas Savienības plānošanas periods ir jau sācies? Savukārt solījums «turpināsim 2015. gadā nacionālo līdzfinansējumu ES subsīdijām lauksaimniecībai» (tā tik vēl trūka to pārtraukt!) loģiski rada jautājumus par 2016., 2017. utt. gadu. Tad neturpinās? Konkrēts ir priekšlikums atlikt plānoto iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pazemināšanu, vienu procentu no šī nodokļa toties novirzot medicīnai, un valsts to īstenos veselības apdrošināšanas formā. Tajā pašā laikā solījums «iestāties pret mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu» atkal rada jautājumus. T. i., neatbalstīs tālāku paaugstināšanu vai arī piedāvā atgriezties pie sākotnējas likmes? Tiek rosināts līdz 12% samazināt PVN likmi pārtikai? Visai? Importētāji droši vien priecātos.
Rodas iespaids, ka «lielie puiši» no Vienoti Latvijai ir uzskatījuši zem sava ekspremjeru un eksministru goda izdarīt ko vairāk par «ideju pamētāšanas» apkopojumu, droši vien cerot arī, ka ļaudīm šajos nervozajos laikos patiks vārdu savienojums «nācijas izlīgums». Savukārt Sudraba turpina pieturēties pie tēzes, ka «vispirms jāmaina domāšana», liekot manīt, ka viņas galvā tas jau ir noticis, tāpēc vienkārši ir viņai jāuzticas.