Krāšņais un izzinošais mākslas albums latviešu un angļu valodā aplūko glezniecību kā estētisku kategoriju 50 XX gadsimta meistardarbos no LNMM krājuma. Dr. Art. Ginta Gerharde-Upeniece, kas izdevumam rakstījusi arī tekstus, stāsta, ka mākslas darbu izlase ir subjektīva, tomēr pārskatu - lai arī ne pilnīgu - par dažādiem periodiem pērnā gadsimta glezniecībā sniedz. Tas ir radošās komandas mēģinājums parādīt pagājušā gadsimta māksliniecisko daudzveidību, domāšanas plašo spektru, individuālās brīvības robežas, kas atklājas Latvijas mākslas kopainā. Izdevumā pārstāvēti Latvijas nacionālās glezniecības skolas veidotāji (Vilhelms Purvītis, Jānis Rozentāls, Johans Valters), estēti un sabiedrības gaumes veidotāji (Jāzeps Grosvalds), laikmetīgās stilistiskās valodas celmlauži (Jēkabs Kazāks, Romāns Suta), izsmalcināti kompozīcijas un niansētu krāsu izjūtas apliecinātāji (Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass), tie XX gadsimta otrās puses gleznotāji, kuri, par spīti ideoloģijas noteikumiem, savā mākslā ir spējuši atraisīties no noteiktām sociuma dogmām, un viņu darbos ir nolasāmi Eiropas aktuālie stilistiskie strāvojumi un vizuālie kodi (Džemma Skulme, Miervaldis Polis, Bruno Vasiļevskis) un citi mākslinieki. Grāmatas noslēgumā - trimdas glezniecība.
«Interesanti ir tas, ka veidot grāmatas dizainu tika pieaicināts mākslinieks Jānis Dripe,» saka G. Gerharde-Upeniece. «Viņš pārstāv citu paaudzi un uz klasiku raugās brīvi - to var pamanīt jau vāka noformējumā.» Dizainers pret visiem klasiķiem izturējies ar pietāti, tajā pašā laikā ļāvis sev ar viņu darbiem brīvi spēlēties. «Katrs autors sasaucas ar otru sev blakus - it kā sarunājas, un dažkārt tieši tas noteica dizainu: vai darbi sapas kopā un viens otru papildina?» skaidro grāmatas sastādītāja.
Kopā ar LNMM kolēģiem G. Gerharde-Upeniece apkopoja citātus, ko albumā reproducēto darbu autori teikuši par mākslu un glezniecību, arī tie tagad lasāmi izdevumā.
Tā kā izdevums laists klajā, kad LNMM galvenā ēka ir slēgta apmeklētājiem un tajā notiek remonts, grāmatas pirmais teksts ir veltīts tieši muzejam pārmaiņu laikā. G. Gerharde-Upeniece atzīmē, ka šis ir pirmais izdevums (izņemot publikācijas par LNMM rekonstrukciju plašsaziņas līdzekļos un ziņu portālos), kas fiksē šo faktu kā tādu.
«Laba grāmata, tāpat kā mākslas darbs, par spīti straujajai tehnoloģiju attīstībai mūsdienās, savu patieso vērtību nākotnē nezaudēs,» tā jauno izdevumu novērtējusi LNMM direktore Māra Lāce.