Kopā viņam jau ir 14 punktu, kas ir tieši par 14 punktiem vairāk, nekā pērn visas sezonas laikā izdevās izcīnīt Sauber komandai. Nasru aicināju uz sarunu Barselonā pirms Spānijas Grand Prix (GP) izcīņas, kas viņam bija pirmā sacīkstē trasē, kurā viņš iepriekš ir startējis.
Kā tu jūties labākā debitanta statusā pēc šīs sezonas pirmajiem pieciem posmiem? Vai tā ir likumsakarība vai apstākļu sakritība?
Šeit liels nopelns noteikti ir mūsu sagatavošanās procesam ziemas laikā vēl pirms sezonas sākuma. Tas attiecas ne tikai uz mani, bet arī uz komandu. Jo īpaši pirmajai sacīkstei Austrālijā mēs bijām ļoti labi sagatavojušies. Piektā vieta bija milzīgs sasniegums gan man, gan komandai. Vēl jo vairāk - ņemot vērā visus notikumus ap komandu tās nedēļas nogalē (tiesas prāva par līguma atjaunošanu ar Gido van der Gardi - aut.). Es to noteikti nesauktu par apstākļu sakritību, jo esmu ļoti cītīgi strādājis un sevi pilnībā veltījis šai sezonai no pirmās minūtes, kad uzzināju, ka būšu Sauber F1 komandas pilots. Tādu iespēju nevar neizmantot, un vismaz pirmajos posmos esmu izdarījis visu iespējamo, ko tobrīd man mašīna ļāva.
Tavs piemērs rāda, ka jaunam pilotam pieredze ar F1 mašīnu ir nosacīta lieta un šeit var gūt panākumus, arī esot vienam no GP2 sēriju līderiem, kāds tu biji pērn.
Domāju, ka pieredze ar F1 mašīnu jebkurā gadījumā ir ļoti svarīga, tomēr galvenais ir pilota sagatavošanas process. Man palīdzējušas visas sērijas, kurās startēju, turklāt arī Formula 1 esmu ienācis īstajā laikā. Liels paldies jāsaka arī Sauber komandai, kas man deva ļoti daudz informācijas, lai es varētu pilnvērtīgi sagatavoties sezonai. Komanda mani sagatavoja tehniskajā ziņā, un jo īpaši svarīgi bija apgūt visas procedūras, sistēmas, ko kontrolēju pie stūres, utt.
Pirms pāris gadiem, kad Felipe Masa bija tuvu F1 karjeras beigām, Bērnijs Eklstons esot palīdzējis viņam atrast atbalstītājus Brazīlijā, lai Formula 1 nepaliktu bez brazīliešu pilota. Vai tev arī ir bijusi palīdzība no Eklstona puses?
Esmu ar Bērniju runājis pāris reižu, taču no viņa puses es tikai esmu dzirdējis apstiprinājumu, ka Formula 1 ir vajadzīgi brazīliešu piloti, jo tā ir daļa no vēstures. Taču tiešā veidā viņš man nav palīdzējis.
Kurš tavs lēmums karjeras laikā bijis pats svarīgākais un ļāvis nokļūt tur, kur atrodies šobrīd, - Formula 1?
Domāju, ka man tas bija pašos pirmsākumos. Tas, kā es ieliku pamatus visam, un tas, kādā veidā es gatavoju sevi turpmākajai karjerai. Tas definē pilota personību tālākajā karjerā. Visos čempionātos, kuros esmu piedalījies, - gan britu F3, Formula BMW, GP3 un GP2 - es krāju papildu zināšanas jau ieliktajam pamatam, un tas ļāva man tālāk attīstīties kā pilotam. Turklāt jebkura pilota karjeras attīstībai ļoti svarīgs aspekts ir tas, vai apkārt ir pareizie cilvēki. Man palaimējās strādāt kopā ar Stīvu Robinsonu (pilotu menedžeris, kura partneris ir Kimi Reikenens - aut.), kurš sniedza milzīgu atbalstu manai karjerai. Tieši pateicoties viņam, es nekad neesmu bijis atkarīgs no savas ģimenes līdzekļiem, manai ģimenei arī nebija tādas naudas, kas spētu nodrošināt manu karjeru. Pateicoties Stīvam, man jau 16 gados bija pilnvērtīga sacīkšu braucēja statuss: man bija alga, man bija mašīna un māja. Tikai retajam pilotam maksā par to, ka viņš pilotē F3 formulu. Visa pamatā bija pareizs un saprātīgs darbs ar Brazīlijas kompānijām, kas sākās krietni agrāk, pirms es pat biju tuvumā Formula 1. Varu teikt, ka visus pareizos lēmumus un turklāt pareizajā laikā man palīdzēja pieņemt Stīvs Robinsons. Arī lēmums pievienoties Sauber bija pareizs, jo šī ir īstā komanda, ar kuru sākt Formula 1 karjeru.
Kuru tu nosauktu par savas karjeras labāko sacīksti - ne tikai no tām, kuras esi uzvarējis, bet varbūt parādījis visas savas spējas?
Es teiktu, tā bija mana piektā vieta Austrālijā. Tā bija ļoti īpaša. Man arī iepriekš karjerā bija labas sacīkstes, tomēr, ņemot vērā, cik smagi visa nedēļas nogale izvērtās Austrālijā, mans sniegums bija negaidīti labs. Pirms sestdienas es pat nezināju, vai vispār sēdīšos formulā, un turklāt tā bija mana debijas sacīkste Formula 1.
Kas bija pati sarežģītākā lieta, pie kuras bija jāpierod un jāpielāgojas, kopš kļuvi par Formula 1 pilotu?
Droši vien tas ir informācijas apjoms, kas ir pieejams Formula 1 mašīnā. Šeit ļoti viegli ir zaudēt galvu un apjukt datu plūsmā. Visas procedūras, telemetrija, dati - to visu ir jāiemācās ātri apstrādāt un izmantot. Formula 1 runa nav tikai par mašīnas pilotēšanu, jo pirms tam ir ļoti pamatīgi jāsagatavojas. Turklāt nedrīkst ļaut, lai šī informācijas plūsma izsistu no līdzsvara, novērstu uzmanību no pilotēšanas.
Vai šobrīd esi to visu apguvis?
Ar katru posmu es gūstu pieredzi. Tāds arī ir mans mērķis pirmajā sezonā - aizbraukt līdz finišam pēc iespējas vairāk sacīkstēs, gūt punktus un uzkrāt pieredzi. Sacīkšu pilotam mācību process nekad nebeidzas - visu laiku jāsaskaras ar jaunām lietām un situācijām. Tāpēc domāju, ka viss labākais vēl ir priekšā.
Kad kļuvi par sacīkšu braucēju, tev nācās daudz ziedot - brīvo laiku un «normālu dzīvi». No kā tev bija visgrūtāk šķirties?
Tas noteikti bija vēl karjeras sākumā, kad nācās pamest dzimteni Brazīliju un doties uz Eiropu. Man nācās pamest savu ģimeni. 16 gadu vecumā man bija jāpārceļas uz Eiropu, un ģimenes atstāšana bija smags solis. Man viss bija jāsāk no jauna svešā zemē, un tam nebija viegli pielāgoties. Eiropā dzīvojošie piloti jau nākamajā dienā pēc sacīkstes var būt savās mājās pie ģimenes, gulēt savā ierastajā gultā un kaut vai turpināt mācības vai darbu. Ja es būtu varējis biežāk tikties ar ģimeni, tas noteikti būtu man palīdzējis tikt galā ar visu pārējo. Tomēr tagad esmu pieradis, jo Eiropā dzīvoju jau pēdējos sešus gadus. Es nenožēloju neko, ko esmu izdarījis savā dzīvē, jo bērnībā sapņoju par Formula 1 un tagad esmu tajā iekļuvis. Taču tas ir tikai pirmais solis.