«Koks būs veidots no nerūsējošā tērauda, un zaros slēpsies mūzikas instrumentu aprises. Ideja saskan arī ar Līvu dziesmu par ozolu - tāpat kā tas gadu simtiem dzen lapas, arī šīs grupas daiļrade vēl ilgi būs cilvēku sirdīs,» stāsta MMF izpilddirektore Līva Segliņa. Objekts top pēc metālmākslinieka Reiņa Kuncīša ieceres - ap sešus metrus augsto koku būs izklāts bruģis un izvietoti soli ģitāras grifa atveidā, no kuriem skanēs Līvu dziesmas. Kopējās izmaksas ir 50 tūkstošu eiro, bet līdz šim saziedota tikai puse, tāpēc L. Segliņa par projekta mecenātiem aicina kļūt arī uzņēmumus: «Līdzīgi kā Latvijas Nacionālajā operā, arī uz soliem pie Spoku koka būs izvietotas metāla plāksnītes ar ziedojušo uzņēmumu logo.» Ne valsts, ne pašvaldība šīs satikšanās vietas izveidi finansiāli neatbalsta, Liepājas pilsētas dome vienīgi apņēmusies objektu labiekārtot. «Komunālā pārvalde ieklās bruģi, kas saglabājies no citām pilsētas vietām, nodrošināsim arī elektrības pievilkšanu un ikdienas uzturēšanu,» norāda domes pārstāvis Andrejs Rjabcevs.
Pēdējos gados radītas vairākas piemiņas vietas mūžībā aizgājušiem māksliniekiem, un arī to izmaksas seguši ziedotāji. Lai Misiņkalna kapos Aizputē varētu tapt piemiņas vieta Mārtiņam Freimanim, tika rīkoti divi piemiņas koncerti - no viena biļešu ieņēmumiem izveidoja pieminekli, no otra - labiekārtoja tā apkārtni. Arī šajā gadījumā pašvaldība nāca talkā nevis finansiāli, bet palīdzēja graudā, piešķirot vietu kapos un sagādājot granti. Arī komponista Ulda Stabulnieka piemiņai par godu Rīgas Pirmo Meža kapu Mākslinieku kalniņā uzslietais piemineklis Sirdspuksti ar inkrustētu kardiogrammu tapis par viņa talanta cienītāju naudu, kas savākta piemiņas koncertā.
Savukārt izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņai izveidota ne tikai piemiņas vieta ar dzirnakmeni Ragaciema kapos, viņa zīmē Latvijā turpmāk paies maijs - iedibināts apbalvojums Laiks Ziedonim. Par to gādā fonds Viegli, kas pēc finansiāla atbalsta šiem mērķiem valsts iestādēs neesot vērsies. «Mēs darbojamies, pateicoties ziedojumiem, ko piesaistām koncertējot. Te talkā nāk fonda mūziķi, jau ierakstīti divi diski, un līdzekļi ienāk arī no to pārdošanas,» stāsta fonda valdes locekle Baiba Zvaigzne. Viņa atklāj, ka sava veida piemiņas vieta - radošuma centrs - patlaban top arī dzejnieka vasaras mājās Murjāņos: «Ziedonis vēlējās, lai tur būtu dzīvība, un pirmie turp tiks aicināti literatūras skolotāji.» Ja par dzejnieka piemiņu negādātu fonds, vai to darītu valsts? «Grūti pateikt. Katrā ziņā pašvaldības vienmēr atbalsta mūsu ieceres un dažādos veidos nāk pretī,» atklāj B. Zvaigzne, īpaši uzsverot Tukuma novada domes iedibināto piemiņas un vienlaikus arī pilsētvides sakārtošanas tradīciju - Ziedoņa ķiršu dārza veidošanu, kurā jau kuplo 200 kociņu.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Baiba Kauliņa norāda, ka nav sistēmas, pēc kuras noteikt, kuru piemiņas vietu izveidei piešķirt finansējumu: «Pie risinājuma vēl neesam nonākuši, jo nav iespējams noteikt, kurš mūžībā aizgājušais mākslinieks vai kultūras darbinieks bijis vairāk, bet kurš - mazāk svarīgs. Pagaidām ir tā, ka atbalstām tik, cik varam.»
Valsts budžeta finansējums 70 tūkstošu eiro apmērā pērn tika piešķirts dzejnieka Ojāra Vācieša piemiņas vietas izveidei Siguļu kapos Carnikavā, un talkā nākusi arī Carnikavas pašvaldība, apņemoties samaksāt autoratlīdzību tēlniekam - 18 tūkstošu eiro. Trešdaļu gadsimta loloto ieceri dabā plānots atklāt šoruden. Savukārt leģendārās aktrises Vijas Artmanes pieminekļa izveide Pārdaugavā iepretim Eduarda Smiļģa Teātra muzejam jau vairākus gadus iekavējusies līdzekļu trūkuma dēļ.