Ap 95% gadījumu ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesie labuma guvēji atrodas Latvijā, par to liecinot banku dati, Dienai atklāj tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Likums varētu tikt skatīts parlamenta ārkārtas sēdē jūlija sākumā. Komerclikuma grozījumiem atbalstu izteicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Palīdzēs bankas
«Šis ir tas veids, kā valdība apkaros ēnu ekonomiku, jo mums ir banku dati par 2004., 2005. gadu, kur patiesie labuma guvēji 95% gadījumu ir mūsu pašu latvju bāleliņi,» norāda A. Štokenbergs. Viņaprāt, Komerclikuma grozījumi laika gaitā ļaus iegūt pietiekami precīzu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem ārzonās, arī tad, ja kāds kā aizsegu mēģinās izmantot, piemēram, fiktīvus uzņēmuma pārstāvjus ārvalstīs. «Tādā gadījumā būsiet iesniedzis nepatiesas ziņas un jūs varēs saukt pie atbildības,» saka ministrs un ir pārliecināts, ka likums nākotnē vēl tiks precizēts, lai izslēgtu izvairīšanās iespējas. Viņš uzsver, ka UR apkoptā patieso labuma guvēju datubāze būtu slēgta un pieejama vien tiesībsargājošajām institūcijām kriminālprocesa ietvaros.
Patlaban komercbankām jau ir pienākums noteikt patieso labuma guvēju līdz fiziskām personām, kuru kontrolē ir vismaz 25% uzņēmuma. Klienta paraksttiesīgā persona uzņemas atbildību likuma priekšā par sniegtās informācijas patiesumu. To reglamentē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Likumā ir noteikts, ka pirms darījuma attiecību sākšanas kredītiestāde identificē klientu (gan fizisku, gan juridisku personu) un kredītiestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus (neidentificētu klientu) kontus.
«Ja informācija apkopota divās vietās, ir daudz labāka iespēja atklāt nepatiesi sniegtus datus,» saka A. Štokenbergs, komentējot tiesību ekspertu teikto, ka pašreiz informācija par patiesajiem labuma guvējiem jau atrodas komercbankās.
Komerctiesību eksperts LU juridiskās fakultātes pasniedzējs Aigars Strupišs domā, ka esošā likumprojekta redakcija ārzonu īpašnieku atklāšanas jautājumu nerisina, tieši otrādi - likumprojekts «būs kārtējā nagla tautsaimniecības zārkā, un likuma mērķis sasniegts netiks». Viņaprāt, nosacījums, ka visiem ir pienākums ziņot par savu komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem, faktiski nozīmē pieprasīt neizpildāmu prasību. «Piemēram, man kāds ir uzticējis pārvaldīt savu naudu, un es esmu nodibinājis uzņēmumu un par šo cilvēku labticīgi ziņojis kā par patieso labuma guvēju. Tomēr es neesmu zinājis, ka aiz šī cilvēka ir kādas citas intereses, tātad - es esmu pārkāpis likumu,» tā A. Strupišs.
Likumprojekta pašreizējā versija noteic, ka, iesniedzot datus par uzņēmuma dibināšanu UR, ir jāpievieno informācija par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumā. Šī prasība attiecas uz uzņēmumu dalībniekiem, kuri ir juridiskas personas un kuriem pieder vismaz 25% no uzņēmum daļām, kā arī uz tiem dalībniekiem, kuri daļas tur citas personas labā (arī vismaz 25%). «Mūsu legālā prezumpcija ir - ja neviens cits nav norādīts, mēs pieņemam, ka jūs esat patiesais labuma guvējs,» tā A. Štokenbergs. Projekts paredz arī virkni izņēmumu, kad informācija par īpašniekiem objektīvu iemeslu dēļ jānorāda nebūs (biržā kotēti uzņēmumi, pensiju fondi, ieguldījumu sabiedrības, biedrības). Šādu neizpildāmu prasību izslēgšana no likumprojekta bija galvenā Ārvalstu investoru padomes Latvijā rūpe. «Ieceri mēs kopumā atbalstām, taču Latvija šajā jomā faktiski ir celmlauzis, un tāpēc ir nopietni jādomā, vai potenciālie guvumi būs samērojami ar potenciālajiem administratīvajiem šķēršļiem,» norādīja padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Likumprojekts gan īsti nerisina tādas situācijas, kur starp patieso labuma guvēju un tā pārstāvi (piemēram, advokātu) ir noslēgts trasta līgums.
Ja iesaistīta valsts
Ja pašvaldība rīko konkursu, piemēram, par ēkas remontu, tās iedzīvotājiem ir tiesības zināt to, kas ir konkursa uzvarētājs un vai tam, piemēram, caur ārzonas uzņēmumu, nav saiknes ar konkursa rīkotāju. Nākamais likumdevēja solis ārzonu ierobežošanas jomā būs stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumu jomā un attiecībā uz atsevišķām uzņēmējdarbības jomām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atzina, ka pašlaik tiek domāts par īpašu regulējumu attiecībā uz valsts iepirkumiem, projektiem, kur valsts un privātais uzņēmējs atrodas partnerībā, ES fondu piešķīrumiem un valsts iepirkumiem, kur neskaidrība attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem var kalpot kā ierobežojums. Nozaru griezumā īpaša uzmanība varētu tikt pievērsta masu medijiem, enerģētikai un transportam.
«Tam ir gan iekšējs, gan ārējs pieprasījums,» norāda A. Ašeradens. Iekšējo pieprasījumu raksturo augsts ēnu ekonomikas līmenis un problēmas naudas atmazgāšanas ierobežošanas jomā, bet ārējo - Latvijas jau ilgstoši izteikti sliktais reitings starptautisko naudas atmazgāšanas apkarošanas institūciju acīs (piemēram, Moneyval), kā arī valdības solījums Starptautiskajam Valūtas fondam īpaši strādāt šajā virzienā.
A. Strupišs domā, ka Latvijā jau sen darbojas citu valstu tiesiskajai videi līdzvērtīgi likumi. Starptautisko institūciju vērtējumos esam sliktākā pozīcijā nekompetentu ierēdņu sagatavoto un iesniegto ziņu dēļ, ko A. Strupišs ar kolēģiem nu apņēmušies mainīt, iesniedzot pilnvērtīgu informāciju par tiesisko regulējumu Latvijā naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā.