«Mana dzīve bijusi vai, vai, vai… Bet, ja nerakstīsiet, ka Dievs man palīdzēja kļūt brīvam no dzeršanas, nav jēgas runāt,» sacīja _Zilā krusta_ vadītājs Kārlis Dreimanis (65), pirms norunājām tikties. Dievam un viņam tagad tic daudzi bijušie ieslodzītie, dzērāji un narkomāni. Pirms trim gadiem K.Dreimanis pat nominēts _Latvijas lepnumam._
Kārtīgs dzērājs
No 15 gadu vecuma viņš sācis strādāt celtniecībā, sākumā kolēģiem pienesis pudeles, bet vēlāk dzeršanā ierauts arī pats. «Esmu bijis kārtīgs dzērājs, kas noturēties skaidrā varēja ne ilgāk par trim mēnešiem,» atklāj Kārlis un rēķina, ka pagājis 31 gads, kopš alkoholu nav lietojis ne piliena. Ārstējies Straupē, kā pats saka, bijis iespundēts Olainē, aizvests ārstēties uz Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu. Kārļa kungam ir lieliska humora izjūta, un viņš nosaka: «Gulēju gultā, un bija bēdīgi ap dūšu.»
Atcerējies par Dievu, par Jēzu, kurš izpircis cilvēku grēkus un vienīgais vēl var glābt. Izmisumā sev atzinies, ka neprot dzīvot, negrib dzert, bet dzer. Lūdzies, lai Dievs viņu no tā atbrīvo, lai palīdz.
Pirms tam viens no viņa lamuvārdiem bijis «baptists». Par tiem, kuri nedzer, nesmēķē un meitas nemīlē, teicis - «baptists». Kad kļuvis brīvs no dzeršanas, sapratis, ka vajag citus draugus, kas nedzer un… meklējis ceļu tieši pie baptistiem Mateja draudzē.
Tā kā bijis profesionāls celtnieks, viņam uzticēts draudzes baznīcai celt Svētdienas skolas ēku, kāds lūdzis, vai nevar darbos iesaistīt cilvēkus, kas nāk laukā no cietuma un vēlas savu dzīvi mainīt. Kāds vīrs no Igaunijas pastāstījis par Zilā krusta organizāciju, ka arī Latvijā tāda pastāvējusi līdz 1946.gadam, un aicinājis viņu to atjaunot. Zilais krusts patlaban ir evaņģēlisko kristiešu draudze un nepieder ne pie vienas konfesijas. Viņi visi ir bijušie ieslodzītie, dzērāji un narkomāni. Viņu vidū ir talantīgi dziedātāji un mūziķi. «Jums vajag dzirdēt, kā svētdienas dievkalpojumos vīri dzied un slavē Dievu, tas ir kas unikāls!» sajūsminās Kārlis.
Saimnieko Lēdmanē
Dienai esot Ogres novada Lēdmanē, kas tagad ir K.Dreimaņa mājvieta, var pārliecināties, ko tik nav iespējams paveikt. Kāds Zviedrijā dzīvojošs latvietis vēlējies pārdot savu īpašumu organizācijai, kas palīdz cilvēkiem, un uzmeklējis Zilo krustu. Gandrīz par simbolisku samaksu iegūti 44 ha zemes un mežs Ogres upes krastā.
Tikai pašu spēkiem divu gadu laikā no drupām atjaunojuši mājas, sagruvušās kūts vietā uzcelta kapela, darbojas gateris, ir kalte, tiek audzētas pat cūkas. Lēdmanē uz vietas dzīvojot 17, bet no Rīgas katru rītu strādāt atved vēl ap 20 cilvēku. Par būvmateriāliem izmanto pat mežā nolūzušus ozolus, kas apauguši ar zāli un sūnām. K.Dreimanis tos salīdzina ar šeit mītošajiem vīriem: «Par viņiem taču arī teikts - tu nekam nederi, tu smirdi, tu esi nodzēries. Paskatieties, ko viņi spēj un dara!» Ozoli tiek notīrīti pa kārtai, nopulēti, no tiem tapušas interesantas kāpnes, margas vasaras terasei. «Kad kāds bomzis te sēdēs, vēros skaisto Ogres upi, viņam radīsies savas vērtības izjūta,» pārliecināts enerģiskais vīrs.
Kad apkārtējie uzzinājuši, ka Lēdmanē nāks dzīvot bijušie zeki un dzērāji, bijuši piesardzīgi, taču bažām nav bijis pamata. «Tas viss liecina, ka Dievs mūs dikti mīl un jūs ne mazāk,» uz atvadām smaidot saka mācītājs.