Investīciju piesaistes jomā mēs, dabiski, nevarēsim piedāvāt pievilcīgu, lielu mājas tirgu kā Polija vai daudz brīva un lēta darbaspēka kā Austrumu valstis. Savukārt eksporta jomā mūsu konkurētspēja joprojām lielā mērā turas uz samērā augstas kvalitātes un salīdzinoši zemas cenas attiecības balstiem.
Lai veicinātu investīciju piesaistes apjomus un stiprinātu eksportu, jaunās valdības ekonomiskajām prioritātēm jābūt izglītībai, inflācijas iegrožošanai un tieslietu sistēmas stiprināšanai.
Nepieciešams ilgtermiņa darbs, lai mūsu izglītības piedāvājumu, sākot no sākumskolas līdz augstskolām, tuvinātu mūsdienu un nākotnes vadošo tirgus ekonomiku galveno spēlētāju prasībām. Starptautiskie salīdzinošie pētījumi, piemēram, Programme for International Student Assessment pētījums, parāda, ka Latvija nebūt nav sliktāko valstu lokā matemātikas, zinātnes un lasītprasmju jomā skolās, taču svarīgi, ka matemātikā un zinātnē Latvijas rezultāti samērā būtiski atpaliek no mūsu investīciju piesaistes konkurentiem - Igaunijas un Polijas (esam priekšā Lietuvai). Matemātikā un zinātņu apmācībā atpaliekam arī no vairākuma vadošo Eiropas Savienības valstu, piemēram, Vācijas, Francijas, Nīderlandes un citām.
Tomēr ekonomikai kritiski svarīgās eksaktās zināšanas jāpapildina arī ar vērtību komponenti, kas jau no agrīna vecuma mācītu iniciatīvas, atbildības un atvērtas, radošas pieejas nozīmi. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, taču tam jākļūst par prioritāti jau tagad, ja gribam sagaidīt pozitīvu rezultātu tuvākajos 5-10 gados.
Cenu pieaugums, kas var sekot gan eiro ieviešanas efekta dēļ, gan samērā straujā iekšzemes kopprodukta izaugsmes rezultātā, negatīvi ietekmēs ekonomikas produktivitāti. Proti, cenu pieaugums radīs spiedienu celt algas, tas samazinās eksporta konkurētspēju. Šis apstāklis var būt it sevišķi svarīgs vēlēšanu gadā, kad politiskie spēki, kas cīnās par vēlētāju atbalstu, var just kārdinājumu solīt algu pieaugumu jomās, kuras tieši vai netieši kontrolē valsts, tam attiecīgi būs jāseko arī privātajam sektoram.
Tieslietu sistēmas stiprināšanā no ekonomikas viedokļa uzsvars jāliek uz civillietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti, lai investoru un uzņēmēju lokā veidotu priekšstatu par Latviju kā drošu un tiesiski paredzamu valsti. Pasaules Bankas Ease of Doing Business pētījums Latviju ierindo samērā augstajā 21. vietā līgumisko saistību izpildes panākšanas jomā, taču, ja gribam investorus pārliecināt par mūsu tiesiskās vides drošumu, mums būtu jāraugās uz šīs jomas līderiem, piemēram, Vāciju, Somiju vai Īriju.
Latvijai jāstrādā, lai uzlabotu pozīcijas korupcijas novēršanā, kur 49. vieta Transparency International korupcijas uztveres indeksā mūs ierindo zemāk nekā Kaboverdi vai Puertoriko, nemaz nerunājot par lielāko daļu attīstīto ekonomiku.
*EY partneris Baltijā