Vācijā
Studentiem ir iespējas saņemt dažādas gan publiski, gan privāti finansētas stipendijas, kuras piešķir, balstoties uz viņa akadēmiskajiem sasniegumiem. Tās var saņemt arī ārzemju studenti. Pērn stipendijas tika piešķirtas arī 43 latviešiem. Mēnesī studenti tērē vidēji 700 eiro, taču esot iespējams izlīdzēties arī ar mazāku summu - ap 500 eiro.
Francijā
Iekļūšana Francijas augstskolās, kur izglītība ir bez maksas, esot samērā viegla, taču daļa studentu pēc pirmā semestra atbirstot. Katru gadu ikvienam studentam ir jāmaksā studiju reģistrēšanās maksa, kas svārstās no 300 līdz 400 eiro. Studijas galvenokārt notiek franciski, tādēļ ārzemniekiem savas zināšanas ir jāpierāda, kārtojot valodas testu. Tiesa, neliela daļa studiju programmu pieejamas arī angļu valodā, taču tas vairāk attiecas uz maģistrantūru. Studentiem Francijā iespējams saņemt pabalstu dzīvesvietai, kas ir atkarīgs no atrašanās vietas. Mēnesī šī summa var būt līdz 160 eiro.
Savukārt visi dzīvošanas izdevumi veido summu, sākot no 700 eiro, tieši Parīzē minimums esot aptuveni 800 eiro.
Lielbritānijā
Lielbritānija savu augstākās izglītības finansēšanas modeli pārņēmusi no Austrālijas - eksistē tikai maksas studijas. Pilna laika studentiem ir iespēja saņemt studiju kredītu, kas jāsāk atmaksāt pēc studijām, ja viņa ienākumi gadā pārsniedz 15 tūkstošus mārciņu. Kamēr absolventa alga nav sasniegusi minēto apmēru, kredīta atmaksa nav jāveic. Šogad studiju maksa Lielbritānijas augstskolās bija 3290 mārciņu. Taču no aiznākamā gada valdība nolēmusi to trīskāršot. Uz studentiem, kas mācības uzsākuši pie pašreizējās studiju maksas, tas neattieksies. Lai gan maksas palielināšanos sola kompensēt ar dažādām stipendijām un pabalstiem, tiek pieļauts, ka valdības lēmums krietni mazinās pievilcību studijām Anglijā.
Portugālē
Portugālē tiek īstenota maksas izglītība. Augstskolas ir tiesīgas noteikt jebkuru mācību maksu, taču par nozari atbildīgā ministrija katru gadu nosaka minimālo summu, kas ir atkarīga no minimālās algas valstī. Šobrīd Portugāles iedzīvotāju minimālie ienākumi ir 485 eiro mēnesī, savukārt studiju maksa ir aptuveni 1000 eiro gadā. Studējot neklātienē, summa ir par trešdaļu zemāka. Studentiem, kuri nāk no ģimenēm ar zemiem ienākumiem, ir iespēja saņemt stipendiju ar nosacījumu, ka viņiem ir labas sekmes. Tāpat kā Latvijā, Portugālē pastāv divu veidu iespējas studiju maksas segšanai - privātais vai valdības kredīts. Studijas notiek portugāļu valodā, tādēļ ārzemniekiem tas nav ļoti populārs gala mērķis izglītības iegūšanai. Mēnesī studentam visu izdevumu segšanai nepieciešami aptuveni 600 eiro.
Ziemeļvalstīs
Studētgribētajiem pievilcīgās Ziemeļvalstis, kur ir bezmaksas izglītība ar plašu programmu piedāvājumu angļu valodā, patlaban diskutē par ārzemnieku ieplūdumu ierobežojošu likumu. Iespējams, varētu tikt pieņemts likums, kas noteiktu, ka vienā studiju programmā no konkrētas valsts var uzņemt ne vairāk kā 20% studentu. Vairumā augstskolu tas tiek ievērots jau tagad arī bez oficiāla regulējuma. Tai pat laikā Ziemeļvalstis ir ieinteresētas motivētu jauniešu piesaistē, it sevišķi no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas, jo tādējādi varētu tikt uzlabota viņu demogrāfiskā situācija. Dažas no augstskolām veido arī speciālas klases konkrētu valstu iedzīvotājiem. Pērn vienā no Dānijas augstskolām šāda iespēja tika piedāvāta latviešu studentiem, taču konkrētajā studiju programmā nepieteicās vajadzīgais studentu skaits - aptuveni 30 jauniešu.
Visās Ziemeļvalstīs augstākās izglītības sistēmas ir līdzīgas. Lai gan šajās valstīs to oficiālā valoda studentiem nav jāmācās obligāti, ārzemniekus tomēr mudina apmeklēt dažādus bezmaksas valodas kursus. Mēneša tēriņi svārstās aptuveni no 300 līdz 700 latiem. Ārzemniekiem valsts finansēto stipendiju saņemšana nav neiespējama, taču pastāv zināmi nosacījumi. Dānijā, kur ikviens tās pilsonis saņem studentu stipendiju 450 latu apmērā, pastāv trīs veidi, kā to var iegūt arī latvieši. Tā pienākas studētgribētājiem, kuri pirms studiju sākšanas divus gadus ir strādājuši pilnas slodzes darbā Dānijā. Tāpat to var saņemt latvieši, kuri piecus gadus dzīvojuši Dānijā vai arī ja viņa vecāki ir aizbraukuši tur strādāt, pirms bērnam iestājās 20 gadu vecums.