Stāsts par trim gudrajiem
Noslēdzot kora Kamēr 20 gadu jubilejas sezonu, diriģents Māris Sirmais kopā ar komponistu Ēriku Ešenvaldu un dzejnieku Kārli Vērdiņu sagatavojuši uzveduma Ziemassvētku leģenda pirmatskaņojumu. Leģenda vēstīs par trim Austrumu gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, dodas sveikt tikko dzimušo jūdu ķēniņu - Jēzu. «Tā ir īsa epizode Jaunajā Derībā, kur trīs Austrumu gudrie ir vienoti tipāži. Mums viņi ir dažādu kultūru pārstāvji no dažādām zemēm. Viņi un piedzīvojumi, kas gadījās viņu ceļā pie mazā Jēzus, nonāca mūsu stāsta centrā,» atklāj libretists Kārlis Vērdiņš. Līdzās mūzikai būs arī režija, horeogrāfija un gaismu partitūra - iestudējuma veidošanā piedalījušies režisors Gatis Šmits, scenogrāfs Gints Gabrāns, mākslinieks Ilmārs Blumbergs.
Katrs no trim gudrajiem ir spilgts un jaudīgs. Kaspars, kuru tēlo Renārs Kaupers, ir eiropietis - praktisks un vairāk ikdienišķs. Viņa gudrība ir vērsta uz pragmatiskumu. Jāņa Apeiņa atveidotais Melhiors ir afrikānis, viņa gudrība ir šamaniska un nāk caur kustību, deju, iegrimšanu transā. Baltazars ir Āzijas viedais, viņš operē ar kosmiskām sfērām, ar meditāciju - tāpēc noder Valda Muktupāvela virstoņu dziedāšana un etnisko instrumentu spēle.
«Tembru un krāsu buķete ir ļoti plaša un interesanta, izaicinājums bija pēc iespējas skaistāk un oriģinālāk to visu sakombinēt. Arī koris ne tikai dzied, bet arī spēlē, čivina, grabina, šķindina, koncertizrādē pildot laika, telpas, zvaigznes un pat eņģeļu lomu,» stāsta komponists Ēriks Ešenvalds, kurš pats darbinās elektroniku. Tas būs koncerts telpā, kura spēles laukums (arī klausītāju izvietojums) atšķirsies no ierastā.
Izkāpt no laika
Apgūt kaut ko jaunu, varbūt pat izrakt ko tādu, kas te vispār nav dziedāts, cenšas arī seno gregorisko dziedājumu izpildītāji - vokālā grupa Schola Cantorum Riga. «Viduslaiku Ziemassvētku vēsts ļauj izkāpt ārā no steigas un stresa - mūžības laikā, kur beigu nebūs,» grupas vadītājs Guntars Prānis aicina izbaudīt brīnumainas pārvērtības un nojaust, cik smalka un krāsaina bija to laiku cilvēku pasaule. Līdzās spilgtiem agrīnās daudzbalsības atradumiem - franču ērģeļmūzika Kristīnes Adamaites sniegumā.
Tas (Aspazijas) vārds
Izskanējusi novados, Rīgai tuvojas Jāņa Lūsēna jaunā programma Tas vārds, kura tapusi, komponistam turpinot latviešu autoru dzejas ciklu tradīciju.
Šoreiz viņu iedvesmojusi Aspazijas dzeja, kas no izsapņotiem ideāliem brīnumainā veidā iedzīvina dabu, aizrautīgi tiecas pārveidot pasauli, klejo un maldās no vienas galējības otrā, neparasti savienojot sapņainību un trauksmainību, mieru un nepastāvību.
Aspazijas pasaulē kopā ar komponistu iedziļinājies kontrtenors Sergejs Jēgers. Muzicē Ieva Šablovska (arfa), Kaspars Grigalis (sitaminstrumenti), Jānis Lūsēns juniors (basģitāra), Marita Bērziņa (akordeons) un komponists Jānis Lūsēns pie taustiņinstrumentiem.