Tomēr Dzērves pamatskola, kurā mācās 105 skolēni, neierindojas pat mazāko Latvijas skolu desmitniekā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka šo skolu apsteidz teju pussimts mācību iestāžu, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 50.
Par skolu slēgšanu lemj pašvaldības, un zināms, ka septembrī durvis vairs nevērs sešas Latvijas mācību iestādes. Cik ilgi vēl darbosies pārējās skolas ar mazu skolēnu skaitu, būs atkarīgs no to spējas uzņemties papildu funkcijas vai arī nākamvasar gaidāmo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, liecina aptaujāto pašvaldību vadītāju atbildes. Savukārt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izglītības reformu plānā, ar kuru sabiedrību plašāk iepazīstinās šodien, iestrādāta apņemšanās izveidot vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai un funkciju paplašināšanai.
Solījums līdz vēlēšanām
Viena no četrām Dzērves pamatskolas absolventēm Diāna Gūtmane stāsta, ka, uzsākot mācības, klase bijusi par 10 skolēniem kuplāka. Pamazām klasesbiedri sākuši atbirt - daļa ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi citviet, tādēļ skola mainīta piespiedu kārtā, bet citi pat neesot centušies mācīties. «Stundas notika mums, četrām meitenēm, citreiz arī zēniem, ja viņi gribēja kaut ko iemācīties. Dažreiz mācījāmies kopā ar citām klasēm,» ikdienas ritmu mazajā skolā atstāsta Diāna. Vislabāk viņai paticis tas, ka skolotāja varējusi pienākt klāt katram un individuāli paskaidrot visu, kas nebijis saprotams. Drīz Diānai nāksies aprast ar lielāku klasesbiedru skaitu, jo septembrī viņa sāks mācīties Cīravas arodvidusskolā par automehāniķi.
«Līdz vēlēšanām mēs esam vienojušies skolas saglabāt, jo šis sasaukums nāca ar tādu uzstādījumu. Nākotnē tas var būt politisks lēmums, jo varbūt būs cits sasaukums ar citu uzstādījumu,» Dienai saka Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis (ZZS), kura vadītajā pašvaldībā bez Dzērves pamatskolas ir mācību iestādes ar vēl mazāku skolēnu skaitu. Par funkciju paplašināšanu, piemēram, pasākumu rīkošanu vietējiem iedzīvotājiem, pagaidām nedomājot, jo pirms pašvaldību reformas katrs Aizputes novadā šobrīd ietilpstošais pagasts ieguldījis līdzekļus tieši kultūras namu uzlabošanā.
Skolā pieņem ārsts
Skrundas novada dome, kuras paspārnē atrodas trīs pamatskolas ar skolēnu skaitu krietni zem simta, dzīvību tajās cenšas saglabāt ar visdažādākajiem paņēmieniem. Piemēram, Jaunmuižas pamatskolā, kur pērn septembrī mācības sāka 23 skolēni, reizi mēnesī vietu pieņemšanai atrod ģimenes ārsts. «Mēs gan to nevaram sertificēt, bet kaut kas tāds ir vajadzīgs, jo ir cilvēki, kuri nevar aizbraukt līdz ārstam,» stāsta novada pašvaldības priekšsēdētāja Nellija Kleinberga (Reģionu alianse). Tāpat tur notiek dažādi kultūras pasākumi, par kuru rīkošanu esot jāpateicas skolas darbiniekiem. «Ekonomiski šo skolu uzturēšana, protams, būtu mīnuss, bet mēs nedrīkstam bezkaislīgi skatīties uz skaitļiem,» pauž N. Kleinberga.
Skolu slēgšana, par spīti sadilušajam skolēnu skaitam, šobrīd neesot arī Amatas novada pašvaldības plānos, saka tās priekšsēdētāja Elita Eglīte (ZZS). Daļā skolu ir iemitināti bērnudārzi, bet vienīgajā novada vidusskolā tiek piedāvātas mūžizglītības iespējas. Nākotnē to plāno ieviest arī citās mācību iestādēs. «Skolas atrodas tālu cita no citas. Nav iespējams vadāt bērnus pa visu novadu, arī ceļu dēļ,» vaicāta par iespējamo skolu slēgšanu, atbild novada priekšsēdētāja.
Viļakas novadā mazās skolas tur pie dzīvības ekonomiskās izaugsmes un jaunu uzņēmumu gaidās. «Tiklīdz nav skolu un bērnudārzu, nav šo bērnu vecāku, nav pircēju veikalā, nav pašu veikalu, un beigās vispār nav nekā,» saka domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija). Skolu ēku uzturēšana domei ilgtermiņā ir arī finansiāli izdevīgāka par atstāšanu novārtā, kas var beigties ar pilnīgu nekustamā īpašuma vērtības zudumu.
Skolu centieni ķepuroties sakrīt ar izglītības un zinātnes ministra R. Ķīļa redzējumu: «Tagad cilvēkiem ir jāsper kulturāls un konceptuāls solis. Skola vietā, kur ir neliela apdzīvotība, visdrīzāk var pastāvēt tad, ja tai ir vēl kādas citas funkcijas.»
IZM dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 218 skolu, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100. Savukārt 46 iestādēs tas nesasniedz pat pusi no iepriekšminētā skaita. IZM izstrādātais reformu plāns liecina, ka nākotnē izdzīvošanas nolūkos tām vajadzēs uzņemties papildu funkcijas teju obligātā kārtā. «Ja šī vieta bez mācībām izpildītu funkcijas, kas nav tiešā IZM pārraudzībā, šīs vienības uzturēšana tiktu dalīta uz vairākām ministrijām,» pauž R. Ķīlis. Pieredzi funkciju vairošanā mazās lauku skolas visā Latvijā varētu smelties no Latgales, kuras attīstības plānā divi miljoni latu ir paredzēti tieši šim mērķim.