Spēlei ar Itāliju treneri nepieteica uzbrucējus Andri Džeriņu un Robertu Bukartu, kuru sniegums viņus neapmierināja. Tādējādi pirmo reizi pieteikumā tika ierakstīts aizsargs Jānis Andersons, kurš gan spēlēja maz. Tālredzīgs izrādījās lēmums saglabāt maiņu: Meija-Bērziņš-Ķēniņš, kuri kopā sāka spēlēt jau mača gaitā ar Vāciju.
Kā jau varēja gaidīt, jau no pirmajām minūtēm iniciatīva piederēja Latvijai. Vairākas reizes arī izdevās uzlauzt Itālijas veidoto aizsardzības valni. Ar ātrām piespēlēm situācijā viens uz vienu nokļuva Armands Bērziņš un Miks Indrašis, taču apstiprinājās pieņēmums, ka Itālijas viens no vilcējiem ir vārtsargs Daniels Belisimo, kuram gan šoreiz nebija lemts būt vārtos līdz pēdējai sekundei. Ko neizdevās izdarīt skaisti, to panāca ar neatlaidību. Trešā un ceturtā maiņa meta uz vārtiem pie pirmās izdevības, un pēc Ronalda Ķēniņa raidījuma ripa no itāliešu aizsarga slidas ielidoja vārtos (1:0). Ķēniņam tā bija pirmā iemestā ripa pasaules čempionātos. Pēc sešām spēles minūtēm viņš izdarīja arī pirmo rezultatīvo piespēli, kad pēc Oskara Bārtuļa uzmetiena uz vārtiem ripu vārtos ievirzīja Gints Meija (2:0). Itālijas pēdējās cerības uz labvēlīgu iznākumu izgaisināja Bārtulis ar spēcīgu raidījumu no zilās līnijas (3:0).
Arī pēc trešās čempionāta spēles nevar nepieminēt jauno uzbrucēju Miku Indraši. Viens no kolēģiem tā saucamajā mix zonā jau skandēja saukli: Indrašis - Balderis... Ripu tik tiešām Indrašis iemeta ala Baldera stilā - eleganti, pēc pauzes. Līdzīgās situācijās vienam otram pieredzējušajam spēlētājam roka nobeiguma fāzē nodrebēja. Vārtu guvums bija vārtsargam tik neglaimojošs, ka Belisimo, nesagaidījis trenera lēmumu, pats aizslidoja uz maiņu. Uz soliņa Itālijas treneris Riks Kornačija vārtsargu pēc tam mierināja. Viņš nebija vainīgs, ka itāliešu aizsardzībā sāka plīst pa visām vīlēm.
«Pirmajā un kādu laiku arī otrajā periodā vēl spējām izturēt Latvijas izlases ātrumu, bet pēc tam atpalicība bija par iemeslu zaudējumam,» uz galveno zaudējuma iemeslu norādīja Kornačija. Interesanti, ka līdzīgi kā Vācijas treneris Jakobs Koligers pēc spēles ar Latviju, arī Kornačija savējos nestrostēja, tā vietā uzteica Latvijas komandu par parādīto labo sniegumu.
Uz kopējā fona saspēle pagaidām, kā cerēts, gan nevedas Alekseja Širokova maiņai. Bija gan vairākas labas izdevības, taču atkal nobeiguma fāzē pēc Kaspara Daugaviņa metiena ripa lidoja nedaudz garām vārtiem. Pašatdeve šim virknējumam gan ir augstā līmenī. Arī pacietības līmenis. Mārtiņš Cipulis pašā sākumā saņēma nepatīkamu sitienu pa rokām, pāris minūtes nokļuva daktera Jāņa Kvēpa aprūpē, taču komandas interesēs pāridarītājam necentās atmaksāt. Uz disciplīnas ievērošanu norāda arī soda minūšu attiecība: Latvijai - 4, Itālijai - 14. Iespējams, visus disciplinē arī tas, ka nepaklausīgajiem draud iespēja palikt rezervē.
Nākamais rieksts - Čehija - būs daudz cietāks.