Tās priekšvēlēšanu gaisotnē vēlas iezīmēt sevi ar lielāku aktivitāti, mudinot arī budžeta grozījumu pieņemšanu neatlikt pēc 6.jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tautas partija jau ir aicinājusi sasaukt ekonomikas iedzīvināšanas pasākumiem veltītu valdības ārkārtas sēdi.
«Tautas partija uzskata, ka darbs pie pasākumiem ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai līdz šim ir noticis gausi un nepietiekami, kaut gan ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai vajadzētu būt redzamai valdības darba prioritātei,» nesen paziņojumā presei vēstīja Tautas partijas (TP) vadība. Arī sociologs Arnis Kaktiņš, atzīstot JL popularitātes pieaugumu, Dienai uzsvēra: «Tas ir tikai uzticības kredīts, kas jāskata kontekstā ar to neapmierinātību un bezcerības sajūtu, kas bija iepriekšējās valdības darbības pēdējos mēnešos. Uz šī fona sabiedrība Jaunā laika veidolā ir saņēmusi zināmu cerību.» Taču sociologs uzsver, ka JL popularitātes kāpums nevienā brīdī nav saistāms ar atzinību par padarītajiem darbiem. Viņaprāt, tas laiks, kurā sabiedrība ir gatava dzīvot cerībās, var izrādīties ļoti īss, ja nepopulāru lēmumu pieņemšana tiks atlikta. «Visiem ir skaidrs, ka būs sāpīgas pārmaiņas, bet tagad ir vēl neziņa,» norāda A.Kaktiņš, pēc kura domām, valdības izlēmība būtu labāka par vilcināšanos.
Dažuprāt, JL izvairās no steigas tieši vēlēšanu dēļ. Šie pieņēmumi gan ir pretrunā ar JL priekšvēlēšanu saukli «Tagad». Tas nozīmē, ka tagad ir valstij izšķirīgs brīdis un tagad ir jārīkojas, skaidroja JL priekšsēde Solvita Āboltiņa, uzsverot vēlēšanu kampaņas sasaisti ar JL atrašanos pie varas. S.Āboltiņa uzskata, ka vēlētāji sapratīs JL un arī citas valdības partijas, ja tās spēs skaidrot savu rīcību un pārliecināt, ka valdības pieņemtie lēmumi ir vajadzīgi un taisnīgi. JL esot sagatavoti priekšlikumi arī tautsaimniecības atveseļošanai, kurus drīzumā plānots parādīt sabiedrībai.
Kad vecās koalīcijas partijas iesaistīja valdībā JL un atvēlēja tam arī premjera amatu, iespējams, neparedzēja, ka JL spēs tā mainīties un kļūt tam neraksturīgi konstruktīvs. JL vēlētājs, visticamāk, ir vēlējies redzēt šo partiju valdībā, par ko liecina tās popularitātes palielināšanās, pieļauj Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Viņš arī atzīst, ka koalīcijas pārstāvju sanāksmes tagad kļuvušas mierīgas - varbūt pat pārāk mierīgas. Cik I.Godmanis daudz runājis, tik V.Dombrovskis esot mazrunīgs, un arī finanšu ministrs Einars Repše (JL) «ir mierīgs un nevienu neaiztiek», secina M.Grīnblats. Viņš pieļauj, ka ekonomiskā situācija valdošajiem spēkiem nav pluss priekšvēlēšanu laikā, taču «mēs to esam pelnījuši ilgākā laikā, paļaujoties uz līderiem, bet šī paļāvība reizēm ir bijusi akla». M.Grīnblats tāpat kā citi līderi uzsvēra, ka nav plānots izcelties ar populismu, viņš arī norobežojās no TB/LNNK vēlēšanu kampaņas, jo ar to nodarbojoties citi cilvēki.
Taču ar satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) darbību un ar partijas cīņu «pret Aināra Šlesera astoņkāji», ar ko domāts agrākais viņa cilvēku izvietojums amatos, tēvzemieši gatavojas sevi iezīmēt vēlēšanu kampaņā. A.Šlesers gan sacīja: «TB/LNNK var darīt, ko grib. Tas tikai liecina, ka viņiem nav piedāvājuma un ideju, ja grib pozicionēties ar uzbrukumu Šleseram.» Ja paklausās LPP/LC frakcijas vadītāja Andra Bērziņa uzstāšanās Saeimā, tad varētu arī piemirst, ka jau otro mēnesi šī partija ir opozīcijā. Savukārt Pilsoniskās savienības (PS) deputātu runas Saeimā nerada iespaidu, ka tikpat ilgu laiku tā jau ir valdošajā koalīcijā - turklāt ar lielāku balsu skaitu nekā tēvzemieši, kurus vēl nesen PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis kritizēja kā tipisks opozicionārs. Nesen Saeimas sēdē, apspriežot izmaiņas Darba likumā, kas paredzēja papildu birokrātiskus pasākumus, lai cīnītos ar nelegālo nodarbinātību, LPP/LC uzstājās ar līdzīgiem argumentiem kā lielākās koalīcijas partijas, savukārt Pilsoniskās savienības deputāti bija pretējās pozīcijās, aizstāvot papildu kontroles mehānisma ieviešanu.