Taču milzīgā neuzticība politiķiem un viņu spējām turēties pie solītā nemudina interesēties par partiju solījumiem vai programmām. Lielāka skaidrība vēl ir par to, kas dabūs laucinieku balsis vietējās pašvaldībās, taču par sev tīkamākajiem eiroparlamentāriešiem ne viens vien izvēlēsies balsot pēdējā brīdī.
«Viņi visi taču ir žuļiki un korumpēti,» smej pie savas mājas Īvānu ciemā sastaptais Kārlis Zapravskis. Tā kā visi solot, bet, kad tikuši pie amata, neko nepildot, viņš katru reizi balsojot par citiem. Tāpēc K.Zapravskim grūti atminēties, par ko balsots iepriekšējās EP vēlēšanās: «Man liekas, ka par to ar bārdiņu… Zīli.» Novērtēt tēvzemieša Roberta Zīles paveikto viņš nevarot, jo neesot informācijas, ko tad deputāti EP īsti dara. Pagaidām vienīgais labums, ko K.Zapravska mazā saimniecība guvusi no ES, esot platību maksājumi.
Prasa aizstāvēt zemniekus
Gan visu mūžu Īvānos nodzīvojušajam K.Zapravskim, gan citiem Dienas aptaujātajiem izvēli varētu sarežģīt vēl kāds aspekts. Teju visas partijas ir vienotas, ka viena no viņu galvenajām prioritātēm EP būs cīņa par lauksaimnieku interesēm. Visi sastaptie uzsver vienu - Latvijas deputātiem būtu jācīnās par pašlaik nevienlīdzīgi zemo ES maksājumu palielināšanu. «Ar ko mūsu zemnieks ir sliktāks par vācu zemnieku, kurš saņem vairākas reizes lielāku naudu?» jautā Kalsnavas pamatskolas skolotāja Ilze Stikāne. Redzot, kas notiek tuvējā apkārtnē, viņai neesot nekādu šaubu, ka zemnieki atrodas vissliktākajā situācijā: «Mēs, skolotāji, jau kaut kā izdzīvosim, bet zemnieki gan ne.»
Latvijas interešu aizstāvību uzsver arī grāmatvede Ināra, satikta pēc pusdienām Aiviekstes ēdnīcā. «Kāpēc mēs visam piekrītam? Varbūt tas mums no padomju laikiem iedzīts. Tad mums no Maskavas deva visādas direktīvas, tagad no turienes (Briseles - red.) arī, un visu bez ierunām pildām,» nosaka sirmā kundze.
I.Stikāne uzskata, ka vairākumam līdzšinējo politiķu nevajadzētu kandidēt EP vēlēšanās. Viņu izbrīnījis, ka ZZS saraksta galvgalī ir bijusī izglītības ministre Baiba Rivža. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka šīs ministres darbība skolotāju neapmierina, viņa atsaka ar dziļdomīgu «bez vārdiem». No līdzšinējiem EP deputātiem, viņasprāt, vislabāk darbojies tagadējais premjers Valdis Dombrovskis (JL). Lieliski sevi ES komisāra amatā parādījis Andris Piebalgs, kurš esot viens no sekmīgākajiem izglītības ministriem.
Arī gudrākā galva vēl domā
Vairāki kalsnavieši, jautāti par iespējamo izvēli EP vēlēšanās, rausta plecus un tā vietā sūta pie, viņuprāt, «gudrākās galvas» - pagastveča Vitolda Bartašauska. Iznācis no sapulces, kurā tiek lemts par 10% izdevumu apcirpšanu pagasta budžetā, V.Bartašausks liek vilties. Arī viņš savu izvēli vēl nav izdarījis. Patlaban lauku pagastus apmeklē partijas, taču šos pasākumus apmeklējot maz. Tas 20 gadu pagasta vadībā esošajam V.Bartašauskam, kurš šoreiz pašvaldību vēlēšanās nekandidēs, liek secināt, ka cilvēki nav ieinteresēti piedalīties vēlēšanās. «Viena daļa ir tie, kas ir visu laiku apritē, iegūst informāciju no radio, televīzijas un interneta un zina, par ko balsos. Otra daļa ir tādi, kam ir vienalga, un trešie vēl domā,» saka V.Bartašausks.
I.Stikāne pieder pie pirmās grupas un savu izvēli arī var pamatot. «Jālaiž pie šprices jaunāki cilvēki. Lai bijušie eksministri piedod, viņiem tur nav vietas,» saka skolotāja. Viņa bijusi uz tikšanos ar Jaunā laika EP deputātu kandidātiem. To vidū bijis arī I.Stikānes bijušais skolnieks Uldis Šalajevs. «Viņam grūti gāja, tagad puisis paša spēkiem izsities. Viņš ir beidzis augstskolu, zina vairākas valodas,» stāsta skolotāja.
B.Puzāns savukārt būtu pieskaitāms pie trešās pagastveča minētās grupas. «Eiropas Parlaments mani tik daudz neinteresē, vairāk vietējā pašvaldība. Taču nav skaidrs, par ko balsot,» saka zemnieks, nobraucis ceļa malā savu zilo traktoru. Viņam visvairāk sāpot sirds par to, cik nesaimnieciski cilvēki patlaban ir pie varas. «Tas ir nenormāli. Kā šitā var nolaist mūsu Latviju, šitādā krīzē,» lūkodamies sava saules apspīdētā lauka zelmenī, saka B.Puzāns.