Krievijas izlase spēlē ar Franciju noturējās mazliet ilgāk nekā latvieši, tomēr pēdējās minūtēs salūza zem franču individuālās meistarības spiediena (64:69). Lieku reizi izrādījās, ka latviešiem par savu likteni jāgādā pašiem. «Uz Latvijas komandu iespēja zaudēt ar astoņiem punktiem noteikti iedarbotos demoralizējoši. Redzēs, kā būs ar vāciešiem,» Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps aicināja uz notikušo paraudzīties bez lieka pesimisma.
Kalt savu likteni vīri devās ar milzīgu apņēmību acīs, kas pirmajās minūtēs draudēja izvērsties ugunsgrēkā (Šķēlem trīs sodi trijās minūtēs, Valteram tehniskā piezīme). Tomēr pirmās emocijas tika veiksmīgi noslāpētas, toties palika apņēmība aizsardzībā un uzbrukums beidzot sāka atgādināt kaut ko no tā, ko redzējām labākajos pārbaudes mačos. Savukārt vāciešu darbība nebija tik mērķtiecīgi precīza kā pirmajās dienās.
Kad savā astotajā mēģinājumā čempionātā pirmo trīspunktnieku ielidināja Helmanis, aina kļuva visnotaļ optimistiska, un tieši kapteinis 19.minūtē panāca kāroto pārsvaru (35:25). Otrajā puslaikā to izdevās paveikt vēl reizes. Kad 22 sekundes pirms beigām Janičenoks panāca 68:57, ceļazīme uz Bidgošču jau šķita rokā. Jo vairāk tāpēc, ka aprēķini pēc sarežģītās FIBA formulas vēstīja - pietiek ar plus 8, ja pretinieki neiemet vairāk par 70 punktiem. Stresainajā un skaļajā situācijā šī informācija nodota Latvijas izlases menedžerim, taču pēdējo sekunžu notikumi liecināja, ka skaidras pārliecības par nepieciešamo grozu starpību nav.
Tāpat kā neatradās pilnīgi drošas rokas pēdējo minūšu sakārtošanai. Visu maču veiksmīgi bremzētais Jagla ar pārliecinošu trīspunktnieku vēl vairāk nokaitēja gaisotni un iemeta divus sodus (68:62), Ernests Kalve pa vidu no sodu līnijas netrāpīja, bet pēdējās desmit sekundes izšķirošajam uzbrukumam Valters un Šķēle nospēlēja haotiski - kā šā turnīra lielāko daļu.
Tūlīt pēc spēles uz Latvijas delegācijas dalībniekiem bija žēl skatīties. No komentāra TV kameru priekšā neatteicās Amerikā rūdītie Biedriņš un Kambala, kā ierasts, presei neatteica Blūms. Taču patiesībā vārdi bija lieki. Ceturto Eiropas čempionātu pēc kārtas jālieto standartfrāze - Latvijas komandai iekšā bija vairāk, nekā izdevās parādīt laukumā. Kāpēc - par to rīt.