Polijas komanda lieliski izmantoja to, ka viņu spēcīgākie trumpji atrodas pozīcijā, kurā Latvijas komandai ir nopietnākās problēmas, - centra pozīcijā. Latvijas garie spēlētāji Edmunds Dukulis (204 centimetri) un Arnolds Helmanis (201) noteikti poļu centriem nezaudēja cīņassparā, taču savu darīja pretinieku Pšemislava Karovska (215) un Pjotra Nidzvedzka (210) auguma pārsvars. Šajās divcīņās smagi gāja uzbrūkot, jo pārsvarā nācās meklēt iespējas no pustālās distances, bet jo īpaši - aizsardzībā. Poļu centri zem Latvijas komandas groza dažkārt darīja visu, ko vien vēlējās.
Cīņas gaitu pirmajā puslaikā atspoguļoja gan rezultatīvo piespēļu skaits (2 pret 11), gan soda metienu biežums. Kamēr Polijas juniori trešdaļu no saviem punktiem guva tieši no soda metienu līnijas, latvieši pie šādas iespējas pirmo reizi tika vien otrā puslaika sākumā, kad beidzot laukumā «iedegās». Tā kā poļu pārsvars tobrīd bija jau pietuvojies 30 punktiem, daudz iespēju glābt spēli vairs nebija, tomēr tas var atstāt iespaidu uz otrā posma pēdējo spēli ar Krieviju, kurā, visticamāk, arī izšķirsies Ziedoņa Jansona vadītās vienības iespējas spēlēt ceturtdaļfinālā. Vispirms jau turnīra tabulā ierakstāmo mīnusu ziņā, ja nu gadījumā finišā iznāk «fotofinišs». Otrkārt, pašu spēlētāju noskaņojumā, bet Latvijas puišu gribasspēku, cerams, novērtēs arī līdzjutēji, kuru atbalsts beidzot nodrebinās arī Arēnas Rīga jumtu.
Krievijas komandu pamatā veido spēlētāji, kuri pirms gada izcīnīja U-18 čempionāta sudraba godalgas. Lielās kaimiņvalsts jauniešu spēku pērn Viļņā (Lietuva) uz savas ādas izbaudīja arī latvieši, pusfinālā ciešot sakāvi ar 42:73. Krievu jaunieši turnīru sāka ar uzvarām pār Brazīliju (81:78) un Tunisiju (101:55) un kā pirmie iekļuva otrajā posmā. Tas gan, šķiet, nospēlēja negatīvu efektu, jo pēdējā priekšsacīkšu spēlē tika piedzīvots smags zaudējums Polijai (70:87), bet otrā posma pirmajā spēlē viņi ar 78:85 piekāpās Austrālijai. Otrdien vēlu vakarā Krievija spēlēja ar Argentīnu.