Uz apsūdzēto sola sēž seši apsūdzētie: uzņēmēja un Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta bijušais direktors Vilnis Štrams, viņa pēctecis amatā Pēteris Strancis, departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita, uzņēmējs, _NCC Spilve Development_ pārstāvis Prīts Tomingass un bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs un a/s _Eldikrija_ padomes priekšsēdētājs Andrejs Inkulis. P. Tomingass ir vienīgais no apsūdzētajiem, kurš savu vainu ir atdzinis pilnībā.
Kurpju kastes «rotaļas»
Pirmā epizode ir saistīta ar uzņēmēju I. Vilkasti un viņai agrāk piederošo īpašumu Mežaparkā, Rusova ielā 1. Šī ir visvairāk iztirzātā epizode un izsaukusi vislielākās diskusijas. Pēc R. Janitas sniegtajām liecībām, notikumi saistībā ar šo īpašumu risinājušies 2005. gada vasarā vai rudenī, kad viņš ticis ieaicināts P. Stranča kabinetā, lai saņemtu norādījumus par nepieciešamību sazināties un tikties ar uzņēmējiem Raimondu Štālbergu un I. Vilkasti, no kuriem jāpaņem viens miljons eiro. 2005. gada rudenī I. Vilkaste atkārtoti uzaicinājusi R. Janitu uz tikšanos, viņiem pievienojies arī R. Štālbergs, kurš iedevis R. Janitam plastmasas maisiņu, kurā bijusi kurpju kaste ar naudu. Aptuveni nedēļu pirms R. Janitas atainotajiem notikumiem V. Štrams esot iedevis R. Janitam sava seifa atslēgas. Mēģinot ievietot kasti V. Štrama seifā, R. Janitam gadījusies kļūme, proti, kaste apgāzusies. R. Janita nospriedis, ka vienkārši samest naudu seifā neesot glīti, tāpēc viņš mēģinājis to salikt glītā kaudzītē. Kamēr R. Janita kārtojis naudu, viņš paspējis saskaitīt 326 tūkstošus eiro. V. Štrama aizstāvji veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai šāda naudas summa ietilpst vīriešu standarta kurpju kastē. Kā izrādījās - nē, ja nu vienīgi ar piespiešanos, DB iepriekš stāstīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Aizstāvji šo procesu bija nofilmējuši, un tiesa lēma to pievienot lietas materiāliem. Savās liecībās tiesai V. Štrams norādīja, ka nepazīst I. Vilkasti un pirmo reizi viņu ieraudzījis tiesas zālē. Viņš nenoliedza, ka, iespējams, kā departamenta vadītājs ir parakstījis kādu vēstuli, kas adresēta viņai, taču mantiskās attiecībās ar viņu nav bijis. Saistībā ar R. Janitas liecībām V. Štrams teica, ka sava seifa atslēgu nevienam neesot devis un kurpju kasti arī nevienam neesot licis ievietot seifā. To, vai R. Janita ticies ar abiem minētajiem uzņēmējiem, V. Štrams nezinot. Viņš arī piebilda, ka R. Janitas sniegtās liecības esot nepatiesas, un apgalvoja, ka R. Janita šādas liecības sniedzis dienā, kad ticis atbrīvots. Iespējams, dienu pirms R. Janitas atbrīvošanas viņu apciemojis kāds KNAB darbinieks un apmaiņā pret atbrīvošanu viņš sniedzis šādas liecības, sacīja V. Štrams. Viņš uzsvēra, ka «sazvērestības par kurpju kastēm un miljonu eiro ir nereālas». Arī epizodē saistībā ar SIA CMR Nami projektu Dzelzavas ielā V. Štrams vainu neatzīst. Jāatgādina, ka V. Štrams kukuļošanas krimināllietas sakarā tika aizturēts, pamatojoties uz neilgi pirms tam aizturētā R. Janitas liecību. Vēl pēc mēneša viņiem sekoja arī P. Strancis.
Iemesli dažādi
Pēc apsūdzēto liecībām var spriest, ka kukuļošanas iemesli bijuši dažādi. Viens gribējis naudu paturēt sev, cits bija nobažījies par savas būvniecības ieceres virzību, bet trešais baidījies zaudēt darbu. Sniedzot liecības, V. Štrams atzina, ka daļēji piedalījies divās kukuļošanas epizodēs, proti, ar būvniecības ieceri Kuldīgas ielā un Dzirciema ielā. Kuldīgas ielas epizode ir saistīta ar bijušo Rīgas un Jūrmalas mēru A. Inkuli. 2007. gadā viņš vērsies pie P. Stranča ar jautājumu, kāpēc ar projektu Kuldīgas ielā nenotiek nekāda virzība. P. Strancis apsolījis pasekot līdzi projektam un norīkojis konsultēties ar R. Janitu. Vēlāk R. Janita informējis V. Štramu par A. Inkuļa problēmām un par to, ka A. Inkulis esot gatavs maksāt par lobija pakalpojumiem. V. Štrams izlicies ieinteresēts, taču nospriedis, ka R. Janita blefo. Taču 2007. gada rudenī A. Inkulis esot bijis gatavs par pakalpojumiem maksāt 60 tūkstošu eiro, bet pēc domes labvēlīga balsojuma saistībā ar projektu, paziņojis R. Janita. V. Štrams esot apzinājies, ka viņam neesot tādas ietekmes, lai varētu iespaidot deputātus, taču viņam esot bijušas naudas problēmas, un viņš nolēmis izlikties, ka samaksā deputātiem, taču patiesībā naudu paturējis sev. Līdzīgi notikumi risinājušies arī saistībā ar NCC Spilve Development un P. Tomingasu, taču, tā kā darījums līdz galam neesot noticis, V. Štrams savu vainu atzīstot mēģinājumā piesavināties kukuli 45 tūkstošu eiro apmērā. Taču V. Štrams liecībās arī norāda, ka iniciatīva vienmēr nākusi no R. Janitas puses, un ne viņš, ne P. Strancis neko nekad R. Janitam neesot lūguši prasīt vai darīt. Arī P. Strancis, sniedzot tiesā liecības, uzsvēra, ka R. Janita iepriekš melojis un sniedzis nepatiesas liecības, lai varētu novelt vainu no sevis. R. Janita iepriekš liecināja, ka P. Strancis devis norādījumus par kukuļu pieprasīšanu. Savās liecībās P. Strancis pauda, ka R. Janita bieži nav nodarbojies ar saviem tiešajiem pienākumiem un jaucies citu darbā. Viņiem pat esot bijušas asu vārdu pārmaiņas, un P. Strancis 2007. gadā R. Janitu gandrīz atlaidis. P. Strancis izvirzītās apsūdzības noliedz un savās liecībās uzsver, ka neviens viņam naudu nav piedāvājis, viņš nevienam to nav prasījis, kā arī nav piedalījies kukuļošanā kā starpnieks. Viņš piebilda, ka ieņēmis tādu amatu, kurā atrodoties viņu esot ērti apsūdzēt. Uz jautājumu, kuram būtu interese to darīt, viņš skaidri atbildēt nevarēja. P. Strancis gan nenoliedza, ka ir ticies ar citiem lietā apsūdzētajiem, proti, ar uzņēmējiem I. Vilkasti, A. Inkuli un P. Tomingasu, bet tas esot noticis tikai konsultāciju nolūkā. Savukārt apsūdzētie uzņēmēji A. Inkulis un P. Tomingass kukuļus devuši, jo baidījušies par savu projektu virzību. A. Inkulis atzina, ka R. Janita tikšanās laikā esot norādījis, ka gadījumā, ja nauda netiks maksāta, tad «nekā nebūšot». Arī P.Tomingass savu rīcību tiesā skaidroja ar vēlmi nodrošināt projekta raitu virzību. Abi apsūdzētie arī atzīmēja, ka P. Strancis no viņiem naudu neesot prasījis. Apsūdzētā I.Vilkaste atteicās tiesā liecināt, bet savu vainu noliedz pilnībā.
Vai tikai pastnieks?
Abi bijušie departamenta vadītāji norāda, ka R. Janita ir sniedzis nepatiesas liecības, taču viņš pats uzsver, ka visās epizodēs bijis vien pastnieks. Vēl viens iemesls viņa dalībai kukuļošanā bijusi vēlme nostrādāt līdz pensijai un netikt atlaistam. R. Janita sevi esot mierinājis ar domu, ka kukuļus neņem paša labumam. Viņš norādīja, ka visās apsūdzības epizodēs sevi uzskata tikai par pastnieku un neko tuvāk par projektiem un to virzību neesot zinājis. Pēc R. Janitas liecībām tiesā var secināt, ka izmantota vienota izstrādāta shēma - tā brīža Pilsētas attīstības departamenta vadošās amatpersonas - P. Strancis un V. Štrams - devušas rīkojumus, kur un ar ko R. Janitam jātiekas un cik liels kukulis jāpaņem. Vienlaikus no R. Janitas liecinātā var arī secināt, ka viņš nezina, kur nauda palikusi un kā tikusi izlietota. KNAB R. Janitu aizturēja 2008. gada 14. februārī brīdī, kad P. Tomingass nodeva viņam 45 tūkstošus eiro lielu kukuli.