Kārtējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēde noslēgusies ar jaunu ekonomikas stimulēšanas pasākumu izziņošanu, taču to raksturs rada bažas par jauna burbuļa veidošanu finanšu tirgū, kas var novest pie visai neparedzamām sekām nākotnē. Ekonomikas stutēšana pamatā notiek, aktivizējot kreditēšanu, kas savukārt palielinātu investīcijas un patēriņu. Lai komercbankas veicinātu palielināt aizdevumu apjomus mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram, ECB par 0,1 procentpunktu līdz -0,4% samazināja komercbanku noguldījuma likmi, kas nozīmē, ka kredītiestāžu neizmantotie līdzekļi nes lielākus zaudējumus nekā līdz šim. Tas, protams, var kalpot par stimulu tam, lai nauda tiktu kaut kur izvietota, tomēr vienlaikus vedina gan uz riskantākiem aizdevumiem, gan tāda paša rakstura operācijām finanšu tirgū.
Lai bankas peļņa nodrošinātu naudu aizdodot nevis Eiropas monetārās savienības dalībvalstīm, bet gan kreditētu reālo ekonomiku, ECB uzpērk valūtas zonas valstu valdību parāda vērtspapīrus, tā vienlaikus spiežot lejup arī aizdevuma procentu likmes, tādējādi padarot kredītus lētākus arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Uzmanību piesaista fakts, ka ECB pieņēmusi lēmumu šī kvantitatīvās stimulēšanas mehānisma vērienu ievērojami paplašināt. Proti, līdz šim 60 miljardu eiro vērto ikmēneša vērtspapīru uzpirkšanu nolemts palielināt līdz 80 miljardiem eiro. Tas pārsteidzis finanšu tirgus ekspertus, kuri caurmērā prognozēja pieaugumu par 10 miljardiem, dodot jaunu grūdienu vērtspapīru biržām. Vienlaikus notiekošais vedina domāt, ka radikālie mēri liecina, ka valūtas zonas valstu ekonomikas nav pietiekami stipras, lai nodrošinātu izaugsmi bez Centrālās bankas papildu iejaukšanās.
Nevarētu teikt, ka ECB darbībai nav panākumu. Statistika liecina, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo mēnesi pieaudzis par 1,4%, kamēr pirms gada izaugsme bija tuva nullei. Tomēr vienlaikus aktuāls jautājums, vai ECB pasākumi, kas patlaban veicina strauju vērtspapīru cenu kāpumu uz visai nepārliecinoša ekonomikas fona, drīz nevainagosies ar jaunu finanšu burbuli, kura plīšanas gadījumā Eiropa nonāks jaunu recesijas draudu priekšā. Pašreizējā monetārā politika radījusi labvēlīgākus apstākļus lētākas naudas piesaistei gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ieceru realizēšanai, tomēr aizvien vairāk šķiet - un Japānas pieredze to zināmā mērā apstiprina -, ka vispārējas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai var nākties domāt par daudz radikālākiem mēriem.