Kopumā turpmākajos deviņos mēnešos paredzēts atbrīvot 104 palestīniešus. Tādējādi Izraēla, neskatoties uz plašu pretestību valdībā un sabiedrībā, devusi savu artavu, lai pēc trīs gadu pauzes atsāktos Tuvo Austrumu miera sarunas.
Skumja diena Izraēlai
Izraēlas Ieslodzījuma vietu pārvalde savā interneta vietnē naktī uz pirmdienu publicēja pirmo atbrīvojamo vārdus. Lielākā daļa no viņiem savulaik ir noslepkavojuši Izraēlas pilsoņus. Piemēram, divi no viņiem 1990. gadā Ramatganas pilsētā pārpildītā autobusā uzbruka ar nažiem, nogalinot vienu, bet ievainojot trīs pasažierus.
Visi, izņemot vienu notiesāto, aiz restēm nokļuvuši laika posmā no 1985. līdz 1994. gadam. 14 atbrīvotos deportēs uz islāmistu kustības Hamas kontrolēto Gazas joslu, bet 12 dosies uz Rietumkrastu, kur pie varas ir rietumvalstu atbalstītais palestīniešu prezidents Mahmūds Abāss.
Ieslodzīto palaišana brīvībā notiks tikai otrdien, jo Izraēlas varasiestādes ir devušas 48 stundas laika, lai cilvēki, kas iebilst pret kāda palestīnieša atbrīvošanu, varētu iesniegt apelāciju Augstākajā tiesā. Agrākā pieredze gan liecina, ka tiesa negroza valdības lēmumus par notiesāto palestīniešu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Izraēla arī iepriekš no saviem cietumiem pirms piespriestā termiņa beigām ir atbrīvojusi palestīniešus, bet vairumā gadījumu tas noticis apmaiņā pret sagūstītiem ebreju karavīriem vai viņu mirstīgajām atliekām, kas atradušās pie Izraēlas ienaidniekiem.
Daudzi izraēlieši uzskata, ka cietumnieku atbrīvošana ir pārāk sāpīga cena par to, lai atsāktu miera sarunas ar palestīniešiem. Visasāk pret premjerministra Benjamina Netanjahu valdības lēmumu iebilduši nogalināto radinieki, kuri pēdējās nedēļās regulāri rīkojuši protestus.
«Šī ir svētku diena palestīniešu teroristiskajām organizācijām, bet skumja diena upuru ģimenēm un Izraēlas sabiedrībai,» pirmdien paziņoja terorisma upuru organizācija Almagor. «Izraēlas valdība piekāpjas terorismam un piesedz to ar sabiedrisko attiecību trikiem.»
Arī Izraēlas valdības iekšienē nav vienprātības par cietumnieku atbrīvošanu. Celtniecības ministrs Uri Ariels no ultranacionālās partijas Bayit Yehudi, kas pagājušajā mēnesī balsoja pret palestīniešu atbrīvošanu, paziņojis, ka ir «pret teroristu atbrīvošanu». «Tas darbojas pret mūsu drošības interesēm,» viņu citē Reuters.
Sveiks kā varoņus
Ieslodzīto atbrīvošana ir uzskatāma par palestīniešu līdera M. Abāsa uzvaru. Medijos izskanējusi informācija, ka lielākā daļa atbrīvojamo ir saistīti ar viņa vadīto kustību Fatah. Simboliski, ka pirmie palestīnieši Izraēlas cietumus atstās dienu pirms Tuvo Austrumu miera sarunu otrā raunda, kas trešdien norisināsies Jeruzalemē.
Analītiķi uzsver, ka cietumnieku atbrīvošana ir ļoti svarīgs notikums arī vienkāršajiem palestīniešiem. Daudzas ģimenes Gazā un Rietumkrastā piedzīvos emocionālu atkalapvienošanos, bet pārējie atbrīvotos sveiks kā varoņus. Šis pacēlums vismaz īstermiņā var likt lielākajai daļai palestīniešu pozitīvāk uzlūkot nupat atjaunotās miera sarunas ar ebrejiem.
Kā sava veida mierinājums izraēliešiem ir valdības nedēļas nogalē apstiprinātais plāns izbūvēt 1187 jaunus mitekļus ebreju apmetnēs Izraēlas okupētajās teritorijās, kur palestīnieši nākotnē vēlas dibināt savu valsti.
Izraēlas mediji ir pārliecināti, ka šis lēmums ir bijis saskaņots ar ASV, kuru aktīvie diplomātiskie centieni ļāva atjaunot miera sarunas. «Amerikāņi piekrita celtniecībai apmaiņā pret ieslodzīto atbrīvošanu,» raksta izdevums Ma'ariv.
Palestīnieši ir nosodījuši jaunu mājokļu celtniecību Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā, bet atšķirībā no citām reizēm nedraud izstāties no miera sarunām.