Zatleru nevarētu ievēlēt šajā amatā atkārtoti, uzskata premjera pārstāvētā _Jaunā laika_ līdere Solvita Āboltiņa. Viņas vadītā partija pirms trīs gadiem 2007. gada 31. maijā balsoja pret V. Zatlera ievēlēšanu, bet tieši JL un tā premjeram Valdim Dombrovskim prezidents visvairāk ir palīdzējis valstij izšķirīgos brīžos, kad bija jāpieņem ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu saistītus lēmumus.
Lai gan neformālās sarunās politiķi ik pa laikam stāsta, ka V. Zatleram nav nekādu izredžu būt amatā vēl vienu pilnvaru termiņu, dažādi vērtējot arī viņa neveiklākās uzstāšanās, neviena no partijām, atbildot Dienai, nenosauca nevienu iemeslu, kura dēļ tās nevarētu V. Zatleru atbalstīt. Šo izvairību var saprast, jo pēc 10. Saeimas vēlēšanām V. Zatleram vēl jānosauc nākamais valdības vadītājs un šis lēmums var ietekmēt paša V. Zatlera politisko likteni.
«Valdim Zatleram ir izredzes palikt uz otro pilnvaru termiņu. Viņš ir izaudzis un tā ir prezidenta privilēģija. Daudz ko noteiks Zatlera gudrība pēc 2. oktobra un es redzu tikai vienu iespēju - viņam ir jāizvirza Valdis Dombrovskis,» Dienai sacīja Artis Pabriks no Vienotības. Ar tādu pašu pieeju uz šo situāciju raugās arī Tautas partija un LPP/LC veidotā apvienība Par labu Latviju!, kura jau paziņojusi, ka gatavojas pārņemt varu pēc vēlēšanām. Aptaujās populārā Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs arī itin bieži lieto vārdus: «Es kā nākamais premjers.» Vienīgi Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atturas izvirzīt tik pārdrošus mērķus un, neatkarīgi no tā, kurš būs premjers, pieļauj, ka V. Zatlers varētu strādāt vēl četrus gadus, un «mēs ar viņu labi sapratāmies». To, kuram ir lielākās izredzes vadīt valdību, gan noteiks arī vēlēšanu rezultāti, kurus pašlaik - jūnijā - paredzēt vēl nav iespējams.
Publiskajās diskusijās ik pa laikam izskan Valsts prezidenta amata kandidatūras - Sarmīte Ēlerte un Ģirts Valdis Kristovskis no Pilsoniskās savienības, daži politiskie spēki aizkulisēs runā par Vairas Vīķes-Freibergas vēlreizēju virzīšanu šim amatam. Ne viņa, ne priekštecis amatā G. Ulmanis, kurš tagad vada Par labu Latviju!, gan pagaidām nav izteikuši gatavību atkārtoti pretendēt uz šo amatu. TP joprojām nav atcēlusi savu 2007. gadā pieņemto lēmumu, ka tās prezidenta kandidāts ir Māris Riekstiņš. TP priekšsēdis Andris Šķēle Dienai norādīja, ka jautājums par prezidentu pašlaik nav politiķu darba kārtībā.
Taču, uzstājoties Saeimas sēdē pirms vasaras brīvdienām, V. Zatlers aktualizēja grozījumus Satversmē, lai prezidentu varētu vēlēt tauta. Ja Saeima šādus grozījumus līdz jauna prezidenta vēlēšanām 2011. gada maija beigās vai jūnijā pieņemtu, tad arī V. Zatlera izredzes varētu būt lielākas, jo viņš ir centies darīt tautai tīkamas lietas, ieskaitot partiju audzināšanu - tiesa, tieši to ķīviņos neiesaistoties. «Esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem,» ceturtdien Saeimā teica V. Zatlers. Tautas vēlēta prezidenta institūcija ir paredzēta, piemēram, Latvijas Zemnieku savienības, PS, Visu Latvijai! programmās. Par to iestājas kustības Par labu Latviju! vadītājs Andrejs Ēķis un to atbalsta SC. Taču neviena partija nesola šādu grozījumu drīzu pieņemšanu, uzsverot, ka sabiedrībā par to vajadzīga plaša diskusija. Vairāki politiķi kā no opozīcijas, tā koalīcijas pieļauj, ka politiķiem tomēr nebūtu izdevīgi šādi grozījumi, jo tad mazinātos to ietekme prezidenta izvēlē.
Taču partijas ne 1999. gadā, ne 2007. gadā nav spējušas vienoties par politisko spēku virzītiem kandidātiem, un tas ir vēl viens no iemesliem, kas var padarīt cerīgākas V. Zatlera izredzes. Valsts prezidenta pārstāvji gan ir norādījuši, ka ne agrāk kā gada beigās V. Zatlers pateiks, vai plāno kandidēt uz šo amatu atkārtoti. Līdz vēlēšanām prezidenta galvenais uzdevums esot savu pilnvaru ietvaros darīt visu, lai nodrošinātu politisko stabilitāti valstī, kuru var negatīvi iespaidot priekšvēlēšanu kampaņa. Partijas, tiekoties ar prezidentu, tomēr ir solījušas negāzt valdību un arī nerosināt vairs neviena ministra demisiju.