Cīņas sākumā laukumā valdīja izslēgšanas cīņu cienīga gaisotne, jo abas komandas bija vienlīdzīgās starta pozīcijās cīņā par vienīgo ceļazīmi uz kvalifikācijas nākamo kārtu. Handbolistiem katrs laukuma centimetrs un katrs punkts bija jāizkaro ar maksimālu atdevi. Diemžēl pirmie grožus vaļīgāk palaida Latvijas handbolisti, ko veicināja arī pretinieku pārsvars vārtsargu līnijā - kamēr melnkalnietis Rade Mijatovičs izvilka vienu metienu pēc otra, Helmuta Tihanova un Edgara Kukšas vārtos krita teju viss, kas to virzienā lidoja. Pirmo nopietno pieteikumu uzvarai Melnkalne izteica puslaika pēdējās minūtēs, iegūstot četru vārtu pārsvaru (13:17). «Puslaika beigās pietrūka koncentrācijas un spēka,» atzina Labanovskis.
Diemžēl pārliecību uzbrukumā neļāva atgūt pat Jāņa Pavloviča puslaika pēdējā sekundē realizētais metiens. Arī otrajā puslaikā no teicamām pozīcijām tika rībināti vārtu stabi un mests virsū vārtsargam, un viesu pārsvars turpināja augt. «Izspēlējām līdz labām metienu iespējām, taču daudz par daudz aizmetām garām, lai vinnētu šāda līmeņa komandu,» treneris uzsvēra, ka traucējusi vājā iespēju realizācija. Galotnē pretinieku pamatspēlētāji sāka pagurt, un latviešiem izdevās rast cerību stariņu. Lai gan pretinieki ar balkāniešiem raksturīgu nekaunību prasmīgi bremzēja spēles tempu, pamazām izdevās pietuvoties līdz minimālam atstatumam, kas saglabā izredzes pacīnīties par uzvaru divu spēļu summā.
«Daudz kas bija tiešām labi, taču vēl skatīsimies un analizēsim video, lai redzētu, ko atbildes spēlē darītu citādi, lai varētu uzvarēt,» sacīja Latvijas izlases treneris.