Viņi, tie SVF un EK eksperti, taču esot īsti cipargalvas, grāmatveži, kuri aiz ciparu ailēm neredz dzīvus cilvēkus. Brauc te visādi svešie revidenti un piekasās, spiež pieņemt nepopulārus lēmumus!
Bet, ja noliek malā emocijas, top skaidrs, ka viens no satraukuma iemesliem ir tas, ka «svešo revidentu» vērīgajam skatienam nav paslīdējušas garām Latvijas budžeta naudas apsaimniekotāju nelāgās ieražas. Paraug, nupat publicētajā Latvijas un EK saprašanās memoranda otrajā papildinājumā melns uz balta ierakstīts, ka līdz šī gada marta beigām Latvijai uzdots precizēt, kā ieviest Valsts kontroles (VK) ieteikumus par 2008.gada valsts budžeta un pašvaldību budžeta izvērtēšanu, lai iegūtu papildu ietaupījumus publiskajos budžetos kā šogad, tā turpmākajos gados.
Līdz šim dažādu valsts un pašvaldību institūciju reakcija uz VK revīzijas atzinumos iekļauto lielākoties bijusi no sērijas: lai suņi rej, mūsu karavāna braši soļos tālāk!
- Nelietderīgi? Nu un, mēs tā neuzskatām!
- Neefektīvi? Mēs tam nepiekrītam!
- Izšķērdīgi? Viss atkarīgs no tā, no kuras puses skatās!
Saprašanās memoranda papildinājumos skaidri noteikts, ka līdz šī mēneša beigām Latvijai ir jāievieš efektīvu sankciju mehānisms par valsts budžeta līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu personiskajām vajadzībām. Vai tas nav skaidrs apliecinājums tam, ka «svešie revidenti» ir pietiekami labi izpratuši Latvijas budžeta apsaimniekošanas nacionālās īpatnības? Tādas kā, piemēram, prēmiju izmaksas aizlieguma ignorēšanu, prēmijas pārdēvējot par materiālo stimulēšanu.
Pērnā gada 29.oktobrī Saeima pieņēma lēmumprojektu, kurā bija norādīts, ka pēdējos gados valsts budžeta līdzekļi tikuši tērēti neefektīvi, nelietderīgi un neekonomiski. Uzdeva valdībai izstrādāt likuma «Par budžetu un finanšu vadību» grozījumus, kas noteiktu, ka jau budžeta pieprasījumos naudas prasītājam ir jānorāda, kādi rezultāti tad īsti tiks sasniegti, tērējot nodokļu maksātāju līdzekļus. Vienlaikus uzdeva izstrādāt arī likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» grozījumus, kas noteiktu mehānismus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai. Saeimas lēmumprojektā pat tika noteikts pavisam konkrēts minēto likumu grozījumu izstrādāšanas datums - valdībai tie bija jāsagatavo līdz šodienai! Bet rezultāta nav.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nupat intervijā Dienai norādīja, ka nereti VK atzinumi nedod iespēju vērsties pret tiem, kas valsts budžeta naudu šķērdējuši nelietderīgi, jo nav likuma, kas noteiktu, ka nelietderīgi ir arī nelikumīgi. Vienošanās ar EK principā paredz, ka vismaz tajos gadījumos, kad valsts budžeta nauda ļaunprātīgi tērēta ierēdņu personiskām vajadzībām, nelietderīgi tēriņi tiktu pielīdzināti nelikumīgiem tēriņiem.
Tad nu iznāk, ka labi vien ir, ka «svešie revidenti» spiež Latvijas politiķus pieņemt tādus nepopulārus lēmumus. Jo ierēdniecībā un politiskajā elitē aizdevēju pieprasīto sankciju ieviešana nudien būs nemīlēts lēmums, kuru daudzi labprāt iesaldētu un nolemtu aizmirstībai.
Labāk būtu, ja priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi rastu sevī spēku pieņemt vēl radikālākus lēmumus. Piemēram, iespēju vērsties ar regresa prasībām pret ikvienu budžeta finansētas iestādes vadītāju vai amatpersonu, kura vainas dēļ valstij radušies zaudējumi. Tad varbūt izdotos izskaust līdzšinējo budžeta tērēšanas praksi, kuras cikliskā kulminācija gadu no gada tiek piedzīvota decembrī. Jo īpaši pērngad, kad, valdībai akceptējot papildu naudas piešķīrumus īres maksu, nodokļu parādu apmaksai un citu aizkavētu, bet patiesībā iepriekš paredzamu izdevumu segšanai, gada pēdējā mēnesī valsts budžeta deficīts pieauga teju par 50%.
Attieksme - nu un?- šeit ir nevietā. Ikviens lats, kas tiek iztērēts tur, kur varētu iztērēt, piemēram, astoņdesmit santīmus, nozīmē, ka mazāk naudas paliek citām, iespējams, daudz aktuālākām vajadzībām. Ikviens papildu naudas piešķīrums, lai saglābtu to, ko aizmirsis ieplānot paviršs ierēdnis, nozīmē lielāku valsts budžeta deficītu un bieži piesauktā parādu jūga pieaugumu. Un varbūt arī nodokļu sloga palielinājumu nākotnē.
Tādēļ stingra fiskālā disciplīna, uz kuru jau tradicionāli aicina VK un pēdējo pusotru gadu - arī starptautiskie aizdevēji, patiesībā ir ikviena Latvijas iedzīvotāja interesēs.