Pēdējo ieguvumu Juraju Mikušu Dinamo savos tīklos ievilināja īstajā brīdī. Pēc spēles ar Ņeftehimik apslima Gints Meija, pēc tam arī Mārtiņš Karsums, un uzbrukuma līnijā izveidojās robi. Ja nebūtu ieradies Mikušs, kādā no maiņām būtu jāiekļauj jaunais Ainārs Podziņš vai arī no fārmkluba Liepājā jāizsauc Juris Štāls, kurš ar aizsargu Jāni Andersonu Metalurga sastāvā devušies izbraukumā uz Baltkrieviju.
Otro spēli pēc kārtas dinamiešiem nācās pasvīst aizsardzībā pret Austrumu konferences komandu, kuras sastāvā nebija spožu zvaigžņu, bet bija nopietna apņemšanās no Rīgas aizvest trīs punktus. Atšķirībā no spēles ar Ņeftehimik uzbrukumā ripas tik viegli pretinieku vārtos nelidoja. Pārbīdījis Broku Troteru uz malu pie Sprukta un Ankipāna, treneris Juliuss Šuplers izvēlējās atjaunot pasaules čempionātā spēlējušo maiņu: M. Rēdlihs - A. Džeriņš - Dārziņš. Uz Manheimas ledus šis virknējums kopvalodu īsti neatrada. Par spēli ar Avtomobilist to nevar teikt, jo Džeriņa maiņa izveidoja visvairāk bīstamo momentu, tiesa, tie palika neizmantoti.
Mikušs adaptēšanos KHL sāka no ceturtās maiņas, bet trešajā periodā ieņēma Trotera vietu Sprukta virknējumā. Miesās drukns, ne visai ātrs, izveidoja momentu divi pret vienu aizsargu un vienreiz uzmeta no vārtu priekšas - tas arī pagaidām viss.
Spēles iznākums izšķīrās trešajā periodā, kad pirmā maiņa vārtu priekšā neviena nepiesegtu atstāja 20 gadus veco uzbrucēju Anatoliju Ņikoncevu. Bija iespēja atspēlēties skaitliskajā vairākumā, taču nobeiguma fāzē pietrūka precizitātes.