Un kādas veiklas metra vinjetes, iepinot gandrīz visas rozīnītes no muižu riktēm: «Nāca viesmīļi, galdā parādījās jēra šķiņķis ar zustrenēm a la Nīče. Zustrenes un Zaratrustra.» Romāns nebūt nav tikai par ēdieniem. Tā ir bohēma iepriekšējās ķezas laikā. Garšvielu simfonija, čurkstošu cepešu mūzika. Piena restorānā, Otto Švarcā, pie Stūrestepa, Rātspagrabā, pie Krepša. Pēdējo pēc 15.maija licis nojaukt dižais «Namplēsis». Un vēl daudz kas par mūziku, Faustu un Margaritu, Kurzemes katlu, žurnālistiem, politiķiem... Palasiet!
Atgriežoties pie vecajām pavārgrāmatām, vasarā nepastāstīju par desertiem. Tajā vasaras recepšu grupā pirmie ir saldējumi jeb glasejes. «..sasaldēšana notiek šādā vīzē: sagrūdi to ledu, cik smalki vien vari: tad beri spaiņa dibenī ..samaisi to labi ar sāli.. Tā, lai tas stāv vienu vērendeli [ceturksni] stundas iekš ledus gluži kā ierakts. Tad taisi to dozi vaļā, iegrūdi to šķipelīti ar vienu roku, un ar otru roku griezi to dozi riņķī apkārt, kā vien vari žigli. Ka tas rikts jo drīzāki sasalst un arī jo skaistāks paliek. Tad lai ta saldēšanas doze atkal stāv vīrendeli stundas, un tad griezi un maisi to atkal. Kad to vari griezt kā sviestu, tad tas ir labs. Tie saldēti piena rikti visvairāk top uzdoti [pasniegti] iekš porcelānu kausiem: arī citas mazas skāržu vormes [formas] vari ņemt, kas ir iztaisītas kā āboli, bumbieri, melones.. tie saldēti rikti jeb glasejes no koku augļiem labāki izskatās, kad top uzdoti iekš glāžu kausiem.»
Seko receptes: glasejes no piena voi krējuma, šakulādes, ķiršiem, āboliem, Jāņa ogām, apelciniem, pomerančiem un [citronu] limonādes.
Maltītes pēc deserta noslēdzas ar kādu stiprāku glāzīti. Te man atkal ir jāatgriežas pie godātā metra. Laimīgā kārtā es labi atceros Marģeri Zariņu. Misters no brīvās Latvijas. Vienmēr eleganti ģērbies, bieži ar tauriņu, rūpīgu matu sakārtojumu, ar raga brillēm - tādu es viņu atceros ne tikai pie kafijas tases. Atgriežoties pie viņa grāmatas, neatstāj sajūta, ka tajā pieminētie Al kogol (arābu val.) izstrādājumi un to lietošana aprakstīta vēl izsmalcinātāk par ēdienu receptēm. Katrā ziņā redzu komponistu un rakstnieku sēžam vecajā Otto Švarcā pie Bisquit de boucher vai V.V.O domātas glāzītes ar konjaku Fin de Champagne, slavenāko no slavenajiem, dievišķīgāko no dievišķajiem Francijas dzērieniem.