Triju ēku izsoles iecerētas 5. aprīlī. Plānots izsolīt pašreizējo Veselības nama 5 ēku, kas atrodas Grēcinieku ielā 34 Vecrīgā, izsoles sākumcena noteikta vairāk nekā divu miljonu latu apmērā. Plānots izsolīt arī divstāvu ēku ar piebūvi un zemesgabalu Pulkveža Brieža ielā 18. Izsoles sākumcena šim īpašumam ir 257 000 latu. Vismaz par 524 000 latu dome plāno pārdot trīsstāvu poliklīnikas ēku Brīvības ielā 100. Lai izvairītos no bezatbildīgiem pircējiem, pašvaldība šiem pirkumiem noteikusi īsu samaksas termiņu, proti, visa nauda par pirkumu pircējiem būs jāsamaksā divu nedēļu laikā.
Potenciālo pircēju interese par īpašumiem ir liela, Dienai apgalvo RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un prognozē: «Domāju, par šīm ēkām tiks piedāvāta lielāka summa nekā sākumcena. Vislielākā interese ir par ēku Grēcinieku ielā. Diez vai tur nākotnē būs dzīvojamā māja, iespējams - viesnīca.»
Mērķis - optimizēt
«Lai saglabātu budžetu, mēs meklējam dažādus risinājumus un aktīvāk sākam pārdot nekustamos īpašumus. Viena objekta pārdošanas veiksme vai neveiksme var būtiski ietekmēt budžeta ieņēmumu daļu,» skaidrojot iemeslu, kāpēc ēkas nolemts pārdot šopavasar, teic RD Finanšu departamenta Resursu pārvaldes direktors Roberts Remess.
O. Burovs norāda, ka «šīs izsoles ir domes nekustamo īpašumu optimizācijas rezultāts». Medicīniskie pakalpojumi, kas sniegti Grēcinieku un Brīvības ielas ēkās, pēc namu izsolīšanas būšot pieejami pārveidotā Rīgas 1. slimnīcas kompleksa teritorijā. «Pašvaldības pozīcija ir saglabāt un attīstīt Rīgas 1. slimnīcu, kuras teritorijā ilgu laiku ēka stāvēja tukša, tāpēc pieņēmām lēmumu uz turieni pārcelt divas bērnu poliklīnikas. Tagad šajā korpusā notiek rekonstrukcijas darbi, un paredzēts, ka 1. novembrī tajā tiks atvērta jauna poliklīnika.»
Daži ģimenes ārstu pacienti pauž neapmierinātību, ka nu pie dakteriem būs jāmēro tālāks ceļš. Savukārt Veselības nama 5 direktore Sarmīte Dzene uzskata, ka pārcelšanās uzlabos personāla darba apstākļus. «Telpas Grēcinieku ielā ir ļoti novecojušas. Piemēram, ja runājam par ūdensdziedniecības procedūrām, baseinā ir ļoti slikta ventilācija, darbiniekam ir jāstrādā 30 grādu temperatūrā,» stāsta S. Dzene un uzsver, ka Veselības nams 5 bijis aizpildīts tikai par 30%, līdz ar to komunālie maksājumi bijuši nesamērīgi lieli. «Pēc apvienošanās vienā kompleksā visus vajadzīgos izmeklējumus varēs veikt vienviet,» sola S. Dzene.
Nedrīkst stāvēt tukšs
Nav daudz variantu, kā izmantot pašvaldības ēkas, - ir vai nu jāpārdod, vai jāizmanto pašvaldības vajadzībām, piemēram, izveidojot kādu RD departamentu, taču patlaban tādas vajadzības neesot, stāsta O. Burovs un norāda, ka arī ēka Pulkveža Brieža ielā 18 tiks pārdota optimizācijas dēļ. Patlaban tur atrodas interešu izglītības centrs Ritums. Tas tikšot pārcelts uz Laimdotas ielu, kur darbojusies 100. vidusskola.
Uz Dienas jautājumu, vai nebūtu izdevīgāk pagaidīt, kad īpašumu cenas celsies, un tad rīkot triju ēku izsoles, O. Burovs atbild noraidoši: «Ēka nedrīkst stāvēt tukša, tas pasliktina tās stāvokli, līdz ar to arī vērtību. Ēkai stāvot tukšai, riskējam zaudēt finanšu līdzekļus, jo īpašums jāapsargā, jānodrošina kaut vai minimāla apkure.»
Arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits piekrīt O. Burovam: «Pārdošana izsolē ir labākais veids, kā iegūt izdevīgāko cenu. Ja īpašumu pašiem nevajag, to noteikti labāk pārdot, nekā darīt kā valsts, kas tur savās rokās daudz neapsaimniekotu īpašumu.»
Ja ņem vērā, ka patlaban interese ir lielākoties par Rīgas centrālo daļu, triju pārdodamo ēku izsoles sākumcena atbilst tirgus līmenim, uzskata nekustamo īpašumu eksperts Māris Laukalējs.
Arī finansists Ģirts Rungainis teic, ka patlaban ir piemērots brīdis īpašumu pārdošanai, taču viņa teiktajā jaušama smaga ironija: «Tā ir laime nelaimē. Tā kā budžetā situācija ir kritiska, Rīgas dome ir spiesta pārdot īpašumu par tirgus cenu un neizbojāt darījumus ar kādiem kukuļošanas elementiem.» Īpašumam vislabāk atrasties privātajās, nevis pašvaldību rokās, jo privātie atrodot radošāku izmantojumu, uzskata Ģ. Rungainis, tomēr neizvairās skarbi piebilst, ka «šīs izsoles lieliski parāda, ka pašreizējais sasaukums ir notrallinājis daudzos iepriekšējos sasaukumos uzkrātos līdzekļus». Tomēr viņš arī nenoliedz, ka situācija ar pustukšiem un neapsaimniekotiem īpašumiem Rīgā ir problēma un domes organizētās izsoles «nevarētu dēvēt par nesaimniecisku rīcību».
Graustu neesot daudz
Rīgā redzamo tukšo ēku problēma nav tikai pašvaldības atbildība, apgalvo O. Burovs un turpina: «Graustu Rīgas pašvaldības īpašumā nav daudz. No kopējā ēku skaita tikai apmēram 6%. Pārējām tukšajām ēkām ir dažādi apgrūtinājumi, kas padara neiespējamu īpašuma pārdošanu, piemēram, ēka pieder pašvaldībai, bet zeme - privātpersonai.»
RD norāda, ka izsoļu skaits pēdējā laikā pieaug, tagad reizi mēnesī notiek vismaz viena izsole. Piemēram, nesen beidzās pieteikumu iesniegšana par īpašumu izsoli Granīta ielā (sākumcena - Ls 142 000) un Daugavgrīvas ielā (sākumcena - Ls 207 000).