Pirms runāt par izstādes Dziesma koncepciju, mākslinieks Krišs Salmanis izstāsta kādu sarunu pirms pāris gadiem pēc valsts svētku koncerta. Kāda koriste pat bija apraudājusies, mācoties dziesmas vārdus. Bija jādzied par važām, atgriešanos jūgā un tuvākajā nākotnē sagaidāmo drauga nāvi ložu krusā. «Veca dziesma, kas deviņdesmitajos skanēja Lielajā estrādē, kad tā bija kā naglai uz galvas, jo tikko bija atgūta neatkarība, bet Padomju armija vēl netālu. Taču pēc divdesmit-cik-tur gadiem tā dziedāt...» prāto K. Salmanis. Dziesmu svētkos uz koncerta beigām sāk likties, ka saikļi un vietniekvārdi ir tikai aizsegs, lai šļauganas mūzikas pavadījumā izkliegtu vārdus «sāpes», «asaras», «liktenis», «asinis», «dvēsele», «bāreņi»...
Lai pārbaudītu radušos iespaidu atbilstību īstenībai, Krišs kopā ar māsu Annu apkopoja visas dziesmas, kas kopš neatkarības atjaunošanas ir izskanējušas Dziesmu svētku noslēguma koncertos. Tika izveidots visbiežāk lietoto darbības, īpašības vārdu un lietvārdu saraksts. Saskaitot izdziedātos vārdus, mākslinieki secināja, ka izplatītākie vārdi ir «saule» (209) un «meita» (193) dažādos locījumos. Taču trešajā vietā ierindojās vārds, kura regulārais lietojums šķiet negaidīts, - «Dievs». «Gan raisītā pārsteiguma, gan paša vārda spēcīgo konotāciju dēļ izlēmām radīt dziesmu, kuras teksts sastāvētu tikai no šī vārda,» stāsta K. Salmanis.
Bet kā mūziku realizēt izstādē? Anna Salmane strādā galvenokārt ar foto, video un instalācijām. Krišs Salmanis darbojas kustīgā attēla un instalāciju jomā. Ideju palīdzēja iedzīvināt komponists Kristaps Pētersons, radot divus skaņdarbus. Dievzemīte I ir veidots kolāžas tehnikā, izmantojot 184 fragmentus no Dziesmu svētku ierakstiem - tieši tik reižu vārds izskanējis noslēguma koncertos. Dokuments klausāms un skatāms izstādes pastāvīgajā daļā. Dievzemīte II ir jaundarbs jauktajam korim bez pavadījuma. To izstāžu zāles Arsenāls foajē izpildīs koris Maska diriģenta Jāņa Ozola vadībā 2., 9. un 16. jūlijā plkst. 18.00 un 19.00. Bet izstādes noslēgumā DJ Monsta radīs savu - trešo - dziesmas versiju, ko atskaņos 23. jūlijā plkst. 18.00.
Latvieši ir dziedātājtauta, un vasara atkal ar daudzajiem koncertiem ir skanīga. «Būtībā jautājums ir par to, vai kodi, ko lietojam, par sevi runājot, atbilst realitātei? Pašraksturojums «dziedātāju tauta» ir viens no biežāk lietotajiem latviešu repertuārā jau kopš 1873. gada, kad tā teica dzejnieks Auseklis, kurš ir Gaismas pils vārdu autors. Bet vai «saule», «meitas», «Dievs» - trīs populārākie Dziesmu svētku dziesmās lietotie vārdi - esam mēs, XXI gs. Latvijas veidotāji? Tie ir skaisti vārdi, bet ir jāmeklē arī jauni, kas runā par mums tagad un nākotnē,» saka K. Salmanis.
Izstāde Dziesma izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā skatāma līdz 26. jūlijam.