Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Izstāstīt ārstam pat to, ko paši nezinām

Katru gadu ASV apmēram 150 000 cilvēkiem ārsti nosaka nepareizu diagnozi. Viens no iemesliem - informācijas trūkums. Nereti cilvēki nespēj atbildēt uz ārstu jautājumiem vai arī kaut ko apzināti noklusē. Turpretim sociālajos tīklos cilvēki dalās pat ar tādu informāciju, kas var palīdzēt zaglim aplaupīt dzīvokli.

Ar piedāvājumu, kā šo tendenci var pavērst cilvēkiem par labu, daloties ar privātu informāciju savas veselības labā, TEDxRIGA konferencē uzstājās Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Leo Seļāvo. Viņš uzskata, ka talkā var nākt jaunākās tehnoloģijas, piemēram, dažādi sensori, kas spēj nolasīt ķermeņa izmaiņas. Tāda savā veidā viedā medicīna, kas nav nemaz tik tāla nākotne.

Jūs runājat par digitālo veselības aprūpi jeb viedo medicīnu. Ko tas nozīmē?

Medicīnas aprūpe ir nepieciešama tad, kad cilvēkam jau ir veselības problēmas. Bet es to redzu daudz plašāk. Piemēram, daudzi cilvēki nezina, ka viņiem ir diabēts. Daudzi nezina, ka viņiem ir kardiovaskulārās vai citas slimības. Piemēram, pašlaik piedalos pētījumā, kā uzlabot skrīningus ar dažādu tehnoloģiju palīdzību. Tā ir iespēja atklāt novirzes no normas, pirms vēl slimība ir sākusi attīstīties.

Kā to var izdarīt?

Mēs varam izmantot tehnoloģijas. Piemēram, mobilie telefoni ir pilni ar sensoriem, kas var palīdzēt. Ar speciālu lietotņu palīdzību, filmējot cilvēka seju, var noteikt sirdsdarbības ritmu. Patlaban tiek izstrādātas lietotnes arī diabēta pacientiem. Tie ir sensori, kas mums ir kabatā vai uz ķermeņa, piemēram, speciālas aproces, kuras uzskaita cilvēka fiziskās aktivitātes. Otrs veids ir sensori, kas mums ir visapkārt, tai skaitā arī videokameras. Piemēram, tehnoloģijas var izmantot, lai pēc cilvēka žestiem varētu spriest par viņa agresivitāti. Šādas lietas mums var palīdzēt gan diagnostikā, gan sekojot līdzi savam ikdienas ritmam. Tiklīdz būs kādas novirzes no ierastā, sensori ziņos par pazīmēm, kas var norādīt uz potenciālu problēmu.

Tātad visas šīs ierīces mums jau ir pieejamas?

Mums ir pieejams ļoti daudz, bet tajā pašā laikā speciālistiem būs darbs vēl daudziem gadiem. Jau šodien ar speciāliem plāksteriem, kuros ir iestrādāti sensori, var mērīt ķermeņa temperatūru un sirds ritmu, piemēram, zīdaiņiem, kuri nevar pateikt, kā jūtas, vai arī atlētiem sportojot. Arī ierastās tehnoloģijas, piemēram, viedtālrunis, kas piedāvā daudz iespēju. Mums nav jāgaida, kamēr kāds izstrādās jaunus sensorus, mums ir intensīvi jādomā, kā tos izmantot aizvien vairāk jau tagad.

Tas izklausās ļoti dārgi.

Cik maksāja mobilais telefons pirms gadiem desmit, un cik tas maksā šodien? Tagad jau mēs pat bērniem tos dodam. Ja būs pietiekams sabiedrības un tirgus pieprasījums, visticamāk, šīs lietas kļūs lētākas. Ļoti daudz var izdarīt arī ar sensoriem, kuri nav dārgi. Piemēram, slimnīcās ir tehnoloģijas, kas maksā 10 000-15 000 dolāru. Mēs varam uztaisīt kaut ko ļoti līdzīgu par pāris simtiem. Šī ierīce nebūs tik precīza, lai noteiktu precīzus datus, bet būs gana laba, lai varētu pamanīt kādas anomālijas, piemēram, traucējumus sirds ritmā.

Tātad ar šiem sensoriem var atklāt lietas, ko mēs bieži vien paši nevarētu pastāstīt ārstam. Bet vai visi vēlas būt tik atklāti? Zaudēt daļu privātuma?

Tādi mēs esam, ka negribam stāstīt, bet tajā pašā laikā mēs visi gribam būt veseli. Te ir iespējami arī vēl neizdomāti kompromisa varianti, kur mums nav jāstāsta par sevi, bet paši sensori uzzina ļoti daudz par mums. Tomēr tie nesniedz informāciju par to, ko mēs esam darījuši vakar konkrētā laikā. Vai arī nestāsta to visiem, bet, piemēram, tikai ārstam. Iegūto informāciju var nodot arī anonīmi un likt kādā lielākā kopējā katlā, kur savukārt var uzzināt tendences par iedzīvotāju veselību.

Princips ir līdzīgs sociālajiem tīkliem?

Jā. Tas ir ļoti vērtīgi, jo cilvēkiem var būt lielāka motivācija dalīties ar informāciju, ja viņš ir iesaistīts, piemēram, sava veida sacensībās ar draugiem. Piemēram, man ap roku ir Fitbit sensors, kas fiksē fiziskās aktivitātes. Līdz ar to es varu sacensties ar draugiem, kuriem arī ir šāds sensors.

Cik ilgam laikam jāpaiet, lai, piemēram, katrs otrais cilvēks izmantotu šādu sensoru sistēmu?

Daudzi jau šodien to dara. Tomēr pēc pusgada daudzi pamet šo nodarbi, jo apnīk. Tāpēc ir jāpēta, kā motivēt sabiedrību ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es runāju TEDxRIGA konferencē, - lai izaicinātu cilvēkus domāt par to. Savukārt tie, kas būs ieinteresēti, piesaistīs citus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?