Šogad 16. martā Brīvības pieminekļa tuvumā bija pieteikti četri pasākumi, taču izpalika citugad piedzīvotais, ka leģionāru gājienam pretēji domājošie traucētu ar skaņu pastiprinošām iekārtām. Šoreiz piemiņas dievkalpojums notika Jāņa baznīcā, pie kuras arī nepulcējās tā dēvētie antifašisti, kādus varēja sastapt Doma laukumā pērn. Gājiena tuvumā nebija arī citādi domājošo, kas sauktu «kauns». Kāda suvenīru tirgotāja blakus Jāņa baznīcai Dienai pastāstīja, ka tirgotājus neviens nav informējis par gājienu Skārņu ielā, taču tūristu plūsma netika īpaši ietekmēta un tie, kuri vēlējās nofotografēt Pētera baznīcas aizmugurē esošo Brēmenes muzikantu skulptūru, to darīja netraucēti. Jau ziņots, ka šogad gājienā nepiedalījās ministri, taču tūlīt aiz samērā nedaudziem gājiena priekšā soļojošiem sirmgalvjiem varēja manīt vairākus Nacionālās apvienības politiķus - Raivi Dzintaru, Jāni Dombravu, Imantu Parādnieku, Andri Buiķi, Jāni Iesalnieku, Egīlu Helmani un citus. Bija arī tādi dalībnieki, kuri nepiedalījās dievkalpojumā, bet labprāt pozēja žurnālistiem un stāstīja savus uzskatus, piemēram, par cionistiem, kuri ienīstot latviešu patriotus un vēloties panākt gājiena aizliegšanu. Gājienā devās arī cilvēki ar Lietuvas un Igaunijas karogiem. Tradicionāli gājienā tika nesti plakāti, vienlīdz nosodot nacistisko un komunistisko režīmu. Tiek lēsts, ka kopumā gājienā devās ap 1000 cilvēku.
Rīgas mērs Nils Ušakovs savā sociālā tīkla Facebook kontā publicējis ierakstu, kurā pateicies 99,86% Rīgas iedzīvotāju, kuri neapmeklēja 16. marta pasākumus. «16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa šodien piedalījās aptuveni 1000 cilvēku. Tas ir apmēram 0,14% Rīgas iedzīvotāju. Liels paldies 99,86% Rīgas iedzīvotāju!» rakstījis N. Ušakovs.
Jau atkārtoti 16. marta leģionāru gājienu novēroja arī Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs. LETA citē viņa teikto, ka «šie cilvēki nav pelnījuši būt šeit, jo viņi cīnījās nacistiskās Vācijas pusē». Tieši pie paša Brīvības pieminekļa Diena izdzirdēja diezgan skaļi rācijā izteiktu rīkojumu: «Brīvības pieminekļa pakājē žurnālisti nedrīkst būt.» Vairāki preses pārstāvji piemineklim piekļuva pilnīgi netraucēti, taču citi vēlāk sūdzējās, ka apsardzes firmas TM Security darbinieki pret viņiem izturējušies asi. Tiek lēsts, ka pasākumu atspoguļojuši ap 100 žurnālistu. Policistu skaits, kas nodrošināja kārtību, netiek nosaukts, taču jau no paša rīta pie pieminekļa un tā tuvumā esošajās ielās bija redzams ievērojams daudzums gan valsts, gan pašvaldības policijas darbinieku.
Mierīgi noritēja arī divi citi pie Brīvības pieminekļa rīkoti pasākumi - biedrības Gustava Celmiņa centrs pikets un biedrības Nacionālo karavīru atbalstam sapulce. Vēlāk pēcpusdienā pie Brīvības pieminekļa ieradās daži Latvijas Antinacistiskās komitejas pārstāvji, kas bija tērpušies baltos apmetņos ar uzrakstu Dezinfekcija un atveidoja Brīvības pieminekļa laukuma tīrīšanu, bet vēlāk pie tā nolika sēru vainagu. LETA ziņo, ka izvērtusies arī skaļāka vārdu apmaiņa ar šo pasākumu aiz nožogojuma novērojušajiem cilvēkiem, taču policijas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.
Kupli apmeklēts bijis leģionāru piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos, kur pulcējušies vairāk nekā 1000 cilvēku. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam) aģentūrai LETA stāstījis, ka Latvijas Brāļu kapu komitejai un citām organizācijām ir izdevies vienoties ar līdzīgām organizācijām Krievijā, ka apmēram 200 Krievijā kritušo leģionāru mirstīgās atliekas varētu tikt pārvestas uz Latviju, uz Lestenes Brāļu kapiem.