Zinot, kādas pārmaiņas skārušas Latvijas čempionvienību dažu pēdējo nedēļu laikā, gandrīz lieki bilst, ka šāds FK Ventspils starta sastāvs nebija redzēts. Nokārtotās formalitātes ļāva debitēt centra aizsargam itālietim Zamperīni, aizsardzības kreisajā malā spēli sāka nominālais pussargs Solovjovs, kuram nav sveša arī spēle uzbrukumā. Teju par uzbrucēju bija pārkvalificēts malējais pussargs Žigajevs.
Izvēloties vārtsargu - Pāvelu Česnovski -, itāliešu speciālists Nuncio Cavatjēri bija nosvēries par labu jaunībai. Pieredzējušais Aleksandrs Koliņko bija atstāts rezervē, lai gan sargāja vārtus iepriekšējā LMT virslīgas spēlē ar Dinaburg, kurā palika sausā. Savainojuma dēļ ārpus pieteikuma bija atstāts portugālis Žoau, taču ierindā bija atgriezies aizsargs (pussargs) Grigorijs Čirkins.
Hertha galvenais treneris Lisjēns Favrs pirms spēles izteicās tik pašpārliecināti par savas komandas favorītu statusu, ka prasīt prasījās, lai par to dārgi samaksā. Par favorīta statusu viņam, protams, bija taisnība, bet augstprātībai un futbolam tomēr ir atšķirīgi ceļi ejami.
Mājiniekiem bija ievērojams pārsvars bumbas kontrolē jau ar pirmajām minūtēm, taču acīmredzami meistarīgākie Hertha futbolisti nerādīja neko tādu, kas liktu matiem celties stāvus. Varbūt nospieda atbildības nasta - četri zaudējumi pēc kārtas piecās spēlēs Vācijas bundeslīgā.
Diemžēl ventspilnieki paši palīdzēja mājiniekiem atklāt spēles rezultātu. Pēc tālsitiena spēles 34.minūtē aptuveni no 27 metriem Česnovskis neveiksmīgi bumbu atsita vārtu priekšā un Hertha pussargs Lukašs Piščeks šādu dāvanu izmantoja ar pirmo pieskārienu bumbai (1:0).
Puslaika izskaņā radās laba izdevība rezultātu izlīdzināt. Aleksejs Višņakovs piespēlēja bumbu pa gaisu soda laukumā, taču Gauračam sita garām vārtiem. Kas neizdevās puslaika beigās, izdevās otrā sākumā - Edgars panāca 1:1.
Lai gan spiediens uz FK Ventspils vārtiem nemazinājās, arī ventspilniekiem bija iespējas izraut uzvaru. Taču arī neizšķirts debijas spēlē un turklāt izbraukumā jau ir teju kā uzvara.