Krāsas kartē mainās
Šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas bez savulaik reģionos ietekmīgās Tautas partijas un pirmās vēlēšanas, kurās piedalās nepieredzēti daudz politisko spēku - gandrīz piecdesmit. Lielā daļā no tiem ir atrodams Tautas partijas atstātais mantojums. No TP ievēlētajiem pašvaldību vadītājiem tikai viens - Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders - ir nolēmis aiziet no politikas. Pirms četriem gadiem lielā cīņa par ietekmi reģionos notika starp Tautas partiju un Zaļo un Zemnieku savienību, savukārt tagad ZZS potenciālie konkurenti ir daudzos pazīstamos vai tikpat kā nezināmos politiskajos spēkos.
Kopš pērnā rudens apmeklējot Latvijas pilsētas, lai noskaidrotu, kam tās pieder, Diena ne vienā vien no tām sajuta cilvēku ilgas pēc pārmaiņām. Vienlaikus bija redzama viņu bezspēcība kaut ko mainīt, jo nav viegli spēkoties ar pašvaldības vadītāju, kurš vairāk nekā desmit gados ir nostiprinājis ietekmi, izveidojis sev uzticamo cilvēku loku ar pašvaldību saistītajās institūcijās un var izmantot arī tā dēvēto administratīvo resursu. Arī vēlēšanu kampaņās tieši domes priekšsēdētājs prezentē pašvaldības labos darbos. Kādu izņēmumu vēlēšanu priekšvakarā pamanījis Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs (SC) portālā Ir.lv. Tajā kādas pašvaldības vadītājs teica: «Visi sasniegumi, kas pēdējos gados ar pilsētu notikuši, ir visas komandas darbs, visa deputātu sasaukuma darbs.» V. Reskājs, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija šī cilvēka vadītās domes deputāts, Twitter.com ierakstīja: «Reti kurš pilsētas domes vadītājs spēj izvairīties no kārdinājuma domes kopējos sasniegumus attiecināt tikai uz sevi. Visa cieņa.»
Telekompāniju rīkotās politiskās diskusijas, kuras turpinājās arī dienās, kad pilsoņi iepriekšējā balsošanā jau izdarīja savu politisko izvēli vēlēšanu iecirkņos, atklāja, ka partijām nav pārāk veicies spēcīgu sarakstu līderu meklējumos. Diskusijās dažu partiju deleģētie cilvēki - pat no premjera Valda Dombrovska pārstāvētās Vienotības - brīžiem atstāja nepārliecinošu vai pat komisku iespaidu. Tas, ka mēru konkurenti nespēj atrast spilgtus sāncenšus, ir vēl viens no iemesliem, kas ļauj sajusties drošāk tagadējiem pašvaldību vadītājiem pat tur, kur ne visi ar viņiem ir apmierināti. Ar interesi tiek gaidītas vēlēšanas Liepājā, kur ir atradies pieredzējušajam mēram diezgan līdzvērtīgs konkurents. Vismaz viņa - kāda Liepājas uzņēmuma vadītāja - izveidotais saraksts tiek uzskatīts par spēcīgāko pārējo vidū.
Radošie nosaukumi
Daudzie un pārsvarā neko neizsakošie partiju nosaukumi atklāj vēl kādu tendenci - vietējie aktīvisti nevēlas saistīties ar valdībā un Saeimā pārstāvētajām partijām. Iespēju nestartēt zem to karogiem izmanto arī to biedri, kuri vada mazākos novadus un var iesniegt vēlētāju apvienības sarakstus. To veidotāji nosaukumu izvēlē dažviet ir bijuši radoši - Duvzare, Cita paaudze, Kalniem pāri, Vidusceļš, Likteņdzirnas. Tie ir nosaukumi, kādu nav citiem. Taču nodēvēties par Vienoti novadam vai Mēs savam novadam ir izvēlējies ne viens vien. Katrā pašvaldībā vēlēšanas tiek gaidītas ar cerībām uz citādu un labāku dzīvi. Priekšvēlēšanu periods radīja iespaidu, ka lielu daļu pašvaldību arī turpmāk varētu vadīt tagadējie mēri, taču novadu un pilsētu domju deputātu sastāvā gan izmaiņas būs daudz lielākas.
Tomēr Latvijā ir arī vairākas pilsētas, kurās vēlēšanu rezultātus gaida kā loteriju. Jau ierasts kļuvis Jūrmalas un Daugavpils situācijas salīdzinājums, jo abās pilsētās domes priekšsēdētāji sasaukuma laikā mainījušies vairākkārt, liela nozīme vēlētāju noskaņojuma veidošanā ir vietējiem preses izdevumiem, abās ir notikuši korupcijas skandāli un vainotas domes amatpersonas. Savukārt Rīgas galvenā intriga ir valdošās koalīcijas spēja vai nespēja iegūt vairākumu, startējot vienā sarakstā. Lai gan politiķi apgalvo, ka pašvaldībā primārie ir saimnieciskie jautājumi, Rīgā, visticamāk, gaidāms visai izteikts etniskais balsojums.