Džihādisti ir apliecinājuši, ka viņiem nav nekādas cieņas pret senām vēstures liecībām, kuru vērtība nav izmērāma naudā. IS kontrolētajās teritorijās Sīrijā un Irākā ir nolīdzināti tūkstošiem gadu seni arhitektūras pieminekļi un izlaupītas vērtslietas. Viņu vēršanās pret kultūrvēsturiskajām vērtībām saistīta ne tikai ar arhaisku islāma interpretāciju, bet arī milzīgām peļņas iespējām.
Iznes visu vērtīgo
Pagājušajā mēnesī IS internetā publicēja video, kurā redzams, kā tiek uzspridzinātas 3300 gadu senās Nimrūdas pilsētas drupas, kas atradās netālu no džihādistu pērn jūnijā ieņemtās Irākas otras lielākās pilsētas Mosulas. Vietējie apgalvoja, ka pirms drupu iznīcināšanas džihādisti no tām iznesuši visu vērtīgo.
Nimrūdas drupas uzskata par vienu no XX gadsimta lielākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem. 1988. gadā zem tām tika uzietas kapenes, kurās atradās ļoti vērtīgas zelta dārglietas. Irākas varasiestādes domā, ka zem drupām atradās vēl citas kapenes, kuras IS varēja izlaupīt.
Februārī pasaules medijus aplidoja video un attēli, kuros bija redzams, kā islāmisti ar veseriem un perforatoriem iznīcina vērtīgas statujas, kas bija izliktas apskatei Mosulas muzejā. Daži no artefaktiem radīti IX gadsimtā pirms mūsu ēras. Vēlāk gan izrādījās, ka daļa no iznīcinātajiem priekšmetiem ir kopijas, bet oriģināli atrodas muzejos Bagdādē.
Aprīlī IS izplatīja propagandas video, kurā džihādisti iznīcina artefaktus 2000 gadu senajā Hadras pilsētā, kas līdzīgi kā Palmīra ir iekļauta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā. Iepriekš bija izskanējusi aplama informācija, ka Hadras drupas ir pilnībā nolīdzinātas.
Apkaro daudzdievību
Vairums vēsturisko vietu IS kontrolētajās teritorijās Sīrijā un Irākā ir neskartas, jo džihādistu ideoloģija uzdod iznīcināt tos artefaktus, kurus cilvēki senatnē ir pielūguši kā dievus, vai tos, kas radīti laikā, kad islāms nebija valdošā reliģija. IS galēji konservatīvajā islāma interpretācijā šādas aizvēsturiskās statujas un relikvijas tiek uztvertas kā «viltus elki», kas demoralizējot musulmaņu ticību, tādēļ tie esot jāiznīcina.
Respektablās universitātes King's College London Starptautiskā radikalizācijas pētījumu centra vecākais līdzstrādnieks Širazs Mahers uzskata, ka džihādistu izvērstā kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšana apliecina IS mēģinājumus cīnīties pret daudzdievību un elku pielūgšanu. IS atsaucoties uz musulmaņu pravieti Muhamedu, kurš saviem sekotājiem esot pavēlējis iznīcināt elku skulptūras un nolīdzināt viņu kapavietas.
Tuvo Austrumu analītiķis Hasans Hasans izdevumā The Guardian raksta, ka Palmīras drupām nevajadzētu būt IS iznīcināmo vēsturisko vietu sarakstā, jo daļa pilsētas radīta laikā, kad to pārvaldīja islāmisti. Pēc drupu nonākšanas džihādistu kontrolē virs Palmīras pils tika uzvilkts IS karogs. Tomēr rietumvalstu pievērstā pastiprinātā uzmanība drupām varot mainīt džihādistu domas.
Iznīcina mazāk vērtīgo
Eksperti uzskata, ka IS izplatītajos materiālos redzama tikai mazāk vērtīgu un nepārvietojamu senlietu iznīcināšana, bet pārvadājamie artefakti, piemēram, statuetes, maskas un māla plāksnītes ar ķīļrakstiem, tiek nelikumīgi izvesti uz Turciju, kur tos par bargu naudu pārdod melnajā tirgū.
«Džihādistiem ir tīkli, kas viņiem ļauj transportēt kultūras dārgumus. Viņi ir nopelnījuši desmitus miljonus dolāru, pārdodot mākslas darbus,» Londonas Ekonomikas skolas profesors Favazs Gergess, kurš ir sarakstījis drīzumā iznākošo grāmatu IS: Īsā vēsture, stāsta telekanālam CNN. Nereti IS par lielu samaksu atļaujot krimināliem grupējumiem veikt izrakumus senvietās.
Februārī ANO pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka IS «gūst ienākumus no tiešas vai netiešas zagtu artefaktu tirdzniecības», un aizliedza tirgot no Sīrijas izvestas senlietas. ANO 2003. gadā līdzīgu aizliegumu pieņēma attiecībā uz Irākas artefaktiem.